1. lappusē - Papildskati.

2. lappusē - Vietējie skati.

3. lappusē - Iznestie elementi.

 

 

Mācību rasējumos izmanto trīs pamatskatus: pretskatu jeb galveno skatu, virsskatu un kreiso sānskatu. Bez šiem trijiem pamatskatiem iespējami arī šķēlumi un griezumi, kā arī papildskati, vietējie skati un iznestie elementi.

 

Papildskati

Mēdz būt detaļas, kuras kādā no pamatskatiem attēlojas sagrozīti. Tas tāpēc, ka detaļas virsma novietota nevis paralēli projekciju plaknei, bet slīpi pret to. Piemēram, 1. attēlā detaļas virsskats attēlojas sagrozīti, jo šī detaļas virsma nav paralēla projekciju plaknei W. Līdz ar to viens no urbumiem attēlojas ovāls (1a). Lai izvairītos no šāda sagrozījuma, izmanto papildskatu (1b), kas tiek konstruēts paralēli tai detaļas virsmai, kas kādā no pamatskatiem attēlojas sagrozīti.

1

 

 

Iegūto papildskatu norobežo ar šauru viļņotu nepārtrauktu līniju.  

 

Ja papildskats rasējumā attēlots tiešā projekciju sakarībā (uz simetrijas ass pagarinājuma) ar kādu pamatskatu, apzīmējumi nav nepieciešami (2).

 

2

 

Ja papildskats rasējumā atrodas brīvi izraudzītā vietā, virs papildskata raksta alfabēta lielo burtu, piemēram, A, bet pamatskatā ar bultiņu norāda skata virzienu un raksta mazo alfabēta burtu, piemēram, a (3).

 

3

 

Ja papildskats tiek pagriezts paralēli pamata plaknei, lielā burta apzīmējumam līdzās uzvelk noapaļotu bultiņu (4). Aiz šīs zīmes var norādīt arī pagrieziena leņķi. 

 

4

 

Lai 5. attēla detaļai sānu elementi virsskatā neattēlotos sagrozītā lielumā un formā, jārasē detaļas pretskats, daļa no virsskata un divi papildskati.

5