Ja detaļas attēlo dabiskā lielumā, tad iegūst pareizu priekšstatu par to patiesajiem izmēriem. Šāda attēlošana bieži vien nav iespējama detaļas izmēru dēļ. Tādā gadījumā rasējumus izpilda samazinātā vai palielinātā veidā, tas ir, kādā noteiktā mērogā.

Mērogs ir rasējuma izmēru attiecība pret detaļas izmēriem dabā. Rasējumos tiek izmantoti standartos noteikti mērogi (1).

Samazināšanas mērogi 1:2   1:2,5   1:4   1:5  u.c.   Dabisks lielums 1:1   Palielināšanas mērogi 2:1   2,5:1   4:1   5:1  u.c.

1

 

Mērogu pieraksta šādi: M 2:1; M 1:1; M 1:2. Ja mērogu uzrāda rakstlaukumā speciāli tam paredzētā ailē, tad burtu M pirms apzīmējuma neraksta (2).

 

 

2

 

Izmērus rasējumos uzrāda, izmantojot iznesuma līnijas, mērlīnijas un mērskaitļus (3).

Iznesuma līnijas velk ar šauru nepārtrauktu līniju perpendikulāri detaļas kontūrlīnijām un turpina vēl 1…5 mm aiz mērlīnijas bultiņas (3).

3

4

Mērlīnijas velk ar šauru nepārtrauktu līniju paralēli detaļas kontūrlīnijām. Attālums no kontūrlīnijas ir 10 mm, bet attālums starp paralēlām mērlīnijām – 7...10 mm (4). Mērlīniju galos veido bultiņas (5), kuru smailēm precīzi jāpieskaras pie attiecīgās detaļas kontūrlīnijām, iznesuma līnijām vai asu līnijām. Rasējuma pārrāvumā mērlīniju nepārtrauc un izmērus saglabā nemainīgus (6).

5

6

Ievēro! Jāizvairās no mērlīniju un iznesuma līniju krustošanās.

Rasējumos izmērus uzrāda ar mērskaitļiem. Lineāros izmērus (garumu, platumu, augstumu, diametru, rādiusu) atzīmē milimetros, neuzrādot mērvienību, bet leņķa izmērus atzīmē, uzrādot mērvienību. Neatkarīgi no lietotā mēroga, rasējumā atzīmē reālos izmērus. To daudzumam jābūt minimālam, bet pietiekamam, lai detaļu pēc rasējuma varētu izgatavot. Katru izmēru raksta tikai vienu reizi un tajā vietā, kur šis izmērs vislabāk raksturo attēlojamo elementu.

Ievēro! Nav ieteicams izmērus izlikt pie neredzamās kontūrlīnijas.

Ja mērlīnija ir vertikāla, tad neatkarīgi no tā, kurā pusē rasējumam tā atrodas, mērskaitli raksta mērlīnijas kreisajā pusē. Ja mērlīnija ir horizontāla, mērskaitli novieto virs mērlīnijas iespējami tuvu vidusdaļai. Ja ir vairākas savstarpēji paralēlas mērlīnijas, tad mērskaitļus, lai būtu uzskatāmāk, izvieto šahveidā (7a). Rasējumam tuvāk atzīmē mazākos izmērus. 

7

8       9

Ja detaļai ir vairāki vienāda diametra urbumi, tad rasējumā izmēru atzīmē tikai vienam no tiem, bet skaitu uzrāda uz iznesuma līnijas plauktiņa pirms diametra simbola (7b). Dotajā piemērā pieraksts 2xØ10 nozīmē, ka detaļai ir divi vienādi urbumi ar diametru 10 mm.

Ja mērskaitlim un bultiņai nepietiek vietas, tad bultiņu zīmē un mērskaitli raksta uz palīglīnijas ārpus kontūras (7c) vai arī mērskaitli raksta uz iznesuma līnijas plauktiņa (8). 

Ja mērlīnijas veido ķēdi, uz kuras nepietiek vietas bultiņām, tad bultiņas var aizstāt ar 45⁰ leņķī novilktām 2...4 mm garām svītriņām (7d) vai precīzi iezīmētiem punktiem (9).

Ievēro! Mērskaitļus un bultiņas nedrīkst krustot nekādas līnijas. Mērskaitļu un bultiņu vietās jāpārtrauc svītrojuma līnijas, centra un ass līnijas (10).

10

11

12

Ja mērlīnijas ir slīpas, mērskaitļus novieto atbilstoši šim slīpumam (11), izņemot gadījumus, ja mērlīnijas atrodas 30⁰ zonā attiecībā pret vertikālo asi. Tad mērskaitļus novieto uz iznesuma līnijas plauktiņa (12).

Attēlojot plakanu izstrādājumu vienā skatā, tā biezumu uzrāda, rakstot pirms mērskaitļa mazo burtu t (13a; vecākos rasējumos tika izmantots burts s), bet garuma izmēram lieto mazo burtu l (13b). Minētos burtus ar attiecīgu mērskaitli raksta uz iznesuma līnijas plauktiņa.

13

14

Pirms diametra mērskaitļa raksta speciālu zīmi – slīpi pārsvītrotu aplīti (14 un 15). Uzrādot urbuma diametru daļējā griezumā, mērlīniju neattēlo pilnīgi, bet pārtrauc to nedaudz aiz ass līnijas (14).

  

15

Norādot rādiusa izmēru, pirms mērskaitļa raksta lielo burtu R. Rādiusa zīme jālieto tikai tad, ja attēlota puse no riņķa līnijas vai mazāk nekā puse no tās (16). Ja rādiuss ir liels, tiek pieļauts centru norādīt tuvāk riņķa līnijai. Tādā gadījumā mērlīnija tiek lauzta (attēlā sarkanā krāsā).

 

16

 

Kvadrāta izmēru atzīmēšanai pirms mērskaitļa lieto zīmi ar kvadrātu (17a). Lai atšķirtu pret novērotāju vērstu plakanu virsmu no rotācijas virsmas, uz plakanas virsmas novelk divas šauras diagonālas līnijas (17b).

17

Leņķa mērlīniju velk kā riņķa loku no leņķa virsotnes centra (18a). Iesvītrotajā 30⁰ zonā mērskaitļu izvietojums nav ērts, tāpēc lieto iznesuma līniju ar plauktiņu un mērskaitli raksta virs tā (18b).

18

 

Detaļām (sevišķi rotācijas formas) bieži gala šķautnes tiek noslīpētas. Šādu noslīpējumu sauc par fāzīti. Visbiežāk sastopamas fāzītes 45⁰ leņķī. Pieraksts 2x45⁰ (19a) nozīmē, ka fāzītes augstums ir 2 mm, bet slīpums - 45⁰. Ja detaļai ir vairākas vienāda izmēra fāzītes, tad to izmēru rasējumā uzrāda tikai vienu reizi, pierakstot klāt fāzīšu skaitu (19b). Ja fāzītes leņķis nav 45⁰, fāzīti apzīmē ar vienu leņķisko izmēru un vienu lineāro izmēru (19c) vai diviem lineāriem izmēriem (19d).

 

19 a	19 b
19 c	19 d

 

Ievēro! Viena veida elementus (bultiņas, mērskaitļus) viena rasējuma robežās attēlo vienādā lielumā.

 

 

Izmēru izvietošanas veidi

Ķēdes metode	Kombinētā metode
Koordinātu metode	Simetrijas metode