Večiņa mani pievīla atkal

Ar veco opeli aizbraucu uz tehnisko apskati. Kaut biju ar iepriekšējo pierakstu pieteikusies uz konkrētu laiku, man piešķirto numuru uz tablo neparādīja vismaz pusstundu. Tie, kas atbrauca bez pieraksta vēlāk par mani, tika uzaicināti uz tehnisko apskati, bet es tik gaidīju un gaidīju. Gāju jautāt, kas par lietu…

Kad beidzot iebraucu tehniskās apskates telpā, darbiniekam iedevu dokumentus, izslēdzu aizdedzi un izkāpu no mašīnas laukā. Darbinieks iesēdās manā vietā un mēģināja iedarbināt mašīnu, bet tā klusēja un ne pa kam nevēlējās iedarbināties. Kas notika? Aiz manis jau bija sastājusies rinda ar tehniskās apskates gaidītājiem. Vai vajadzēs saukt tehnisko palīdzību, lai aizvelk līdz servisam?

Vīrieši izstūma mašīnu laukā no tehniskās apskates telpas. Tā ārpusē iepukšķinājās un iedarbinājās. Nu ko, tehniskā apskate bija jāatliek uz citu dienu. Nācās braukt uz servisu.

Kāpēc starteris nevarēja “nomirt” pēc tehniskās apskates, bet “nomira” tieši tehniskās apskates laikā? Večiņa mani pievīla. Nu jau atkal. Bija tāds kauns, it kā uz tehnisko apskati būtu atvedusi lūzni.

Šodiena bija kā lūzuma punkts, jo vakarpusē sāku pētīt mašīnu modeļus. Būs jāpērk jauna ar palielu bagāžas nodalījumu.