Čakls un slinks

Vai teicienam “Čakliem vecākiem ir slinki bērni, bet slinkiem vecākiem - čakli bērni” ir kāds zinātnisks pamatojums? Internetā uzmeklēju, ka “saskaņā ar neirolingvistiskās programmēšanas teoriju, cilvēki iedalās vizuālā un kinestētiskā tipa cilvēkos. Vizuālis jau no dzimšanas ir ieprogrammēts tam, lai visapkārt valdītu kārtība, viss būtu tīrs un skaists. Kinestētiskā tipa cilvēks pasauli uztver caur sajūtām. Viņam vajag siltumu, patīk būt paēdušam... “ Kinestētiķis labprāt var palīdzēt gatavot ēst, “bet viņu absolūti neinteresē, kāda pēc tam paliek virtuve. Viņš nav trauku mazgātājs. Zemē nosviestās drēbes vai netīro krūzīšu kolekciju zem gultas kinestētiķis uztver citādāk nekā vizuālis. Viņaprāt, tas nav nekas šausmīgs.”

Lasīju šo tekstu ar smaidu uz lūpām, jo viss likās tik pazīstams. Kā izrādās, ģimenē vienīgā pārstāvu vizuāļa tipu, kam tieksme pēc kārtības un skaistuma, tāpēc notiek pastāvīgas nesaskaņas ar pārējiem trijiem kinestētiķiem par netīro virtuvi (visbaisākā vienmēr ir plīts pēc vīra kulinārijas brīnumiem), netīro krūzīšu kolekciju (meita vienlaicīgi dzer no trijām krūzītēm un visas vienmēr ir netīras) un zemē nosviestajām drēbēm (bērnistabā citreiz puse drēbju skapja satura atrodas uz grīdas).