Urā! Sākusies vasara!

Kad īsti sākas vasara? Vienam - ar pirmo peldi maija mēnesī, otram –  ar pirmo skolēnu brīvlaika dienu, trešam – ar baznīcas dievkalpojumu Vasaras svētkos. Bet mūsu ģimenei vasara sākas ar Etnogrāfiskā muzeja apmeklējumu jūnija pirmās nedēļas nogalē. Gadu gaitā esam sapratuši, ka uz amatnieku gadatirgu braucam ne tik daudz iepirkties, kā izjust latvisko auru. Ir bijušas reizes, kad pēc tirgus apmeklējuma nosolāmies, ka kādu gadiņu nebrauksim, bet līdzko pienāk nākamais gads – visi solījumi aizlido vējā. 

Nospiest vai nenospiest - tāds ir jautājums

Vakarpusē uz gājēju celiņa ieraudzīju apmēram 3 - 4 cm garu (!) melnu vaboli. Lai kāds neuzkāptu virsū, mēģināju to pārvietot uz zālāju. Garām gāja vīrietis un, ieraudzījis mani darbojamies ap vaboli, noteica: “To vajag nospiest!” Par šādiem vārdiem biju pārsteigta. Nesaprotu, kāpēc uzreiz tik nežēlīgi? Ar ko tad vabole viņam traucēja? Vēlāk pārdomāju šo situāciju un vilku paralēles ar mūsu sabiedrības attieksmi vienam pret otru, proti, – no tā, kurš izraisa nepatiku un neziņu, ir ātrāk jāatbrīvojas…

Vakarā internetā sameklēju informāciju, ka tā ir Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus), kas ir lielākā (līdz 4 cm) Latvijas skrejvabole. Aktīva galvenokārt naktī, bet dienā tā lielākoties slēpjas augsnē, zem akmeņiem, koku kritalām, vecām lapām u.c. Pārvietojas ejot vai skrienot. Pārtiek no sliekām, kukaiņiem un to kāpuriem. Īpaša delikatese tai ir gliemeži. Reizēm uzbrūk pat pelēm un ķirzakām. Lielā skrejvabole iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.