Ķēpīgais darbiņš

Mums katram ir kāds ne tagad un ne šodien darāms darbiņš, kas pacietīgi gaida savu laimīgo dienu. Tā kā šodien līņāja, man nācās ķerties klāt savam no dienas uz dienu atliktajam darbiņam, tas ir, gada ienākumu deklarācijas pildīšanai. Vispirms iztērēju vairāk kā stundu, šķirojot medicīnas un izglītības čekus. To katru gadu ir ļoti daudz, jo ziņas nododu par sešiem cilvēkiem. Pēc tam devos uz VID biroju. Deklarācijas nepildu elektroniski, jo tādā gadījumā man būtu jāpavada puse dienas, skenējot visus čekus. Katru gadu rindā nostāvu vairākas stundas, tāpēc tam biju gatava arī šoreiz. Vai nu tāpēc, ka pirmdienā strādā līdz 19:00 (pārējās dienās līdz 17:00), vai arī tāpēc, ka ārā lija stiprs lietus, man paveicās. Biju vienīgā. Līdz ar to dokumentus nokārtoju necerēti ātri.

Biezpiens

Vakarā ēdu biezpienu un atcerējos, ko pirms dažām dienām teica dēla draugs: “Jūs biezpienu ēdat ar krējumu un sāli, bet mans tētis biezpienu ēd ar ievārījumu.” Man tas šķiet pretīgi, bet saprotu, ka ēšanas paradumi nāk no bērnības. Varbūt mamma mazajam puisēnam nevarēja savādāk iemānīt biezpienu, kā tikai ar ievārījumu. Zinu vēl gadījumus, kad biezpienu ēd apkaisītu ar cukuru. Arī manam vīram ir īpaša biezpienēdiena gatavošanas recepte. Viņš biezpienam klāt pieliek sarkanos sīpolus, tomātus, krējumu un sāli. Neviens cits mūsu ģimenē kaut ko tādu neēd.