Limbažu Lielezers

Katru gadu vienu vasaras dienu mūsu ģimene velta braucienam uz Limbažu kapiem. Parasti izvēlamies saulainu dienu, lai pēc kapu uzkopšanas varētu izbaudīt nelielu ekskursiju.

Iznomājām laivu un vizinājāmies pa Limbažu Lielezeru. Vīrs un bērni rindas kārtībā airēja, bet es laiskojos, pētot ūdensaugus un putnus. Ūdens ezerā gan netīri zaļš. Laikam zied. Starp dzeltenajām lēpēm (ūdensrozēm) pamanīju zaļas vālītes. Kad atbraucu mājās, internetā sameklēju, ka tās ir glīvenes.

 

Nūģu saldējums?

Diena nebūtu labi pavadīta, ja nenobaudītu saldējumu. Kamēr ēdu, pētīju iepakojumu. Uzmanību piesaistīja garais nosaukums - “Pistāciju un zemesriekstu krējuma saldējums ar halvu, karameli un nugu vafeļu konusā.” Vārdu nugu dzirdēju pirmo reizi, tāpēc nodomāju, ka tā ir drukas kļūda. Iesmējos, ka ēdu nūģu saldējumu. Vīrs izteica versiju, ka tas ir nagu vafeļu saldējums. Vēlāk uzzināju, ka nuga nav nekāda drukas kļūda. Nuga ir salda masa, kas tiek gatavota no cukura, medus, riekstiem un sasmalcinātiem iecukurotiem augļiem.

 

Bīriņu Mežaparks

Braucot no Limbažiem, nevarējām pabraukt garām Bīriņu pilij. Galu galā tur tika filmēts dēla mīļākais seriāls “Ugunsgrēks”. Pat skatoties Nacionālā teātra izrādi “Skroderdienas Silmačos”, viņš visus aktierus sauca “Ugunsgrēka” personāžu vārdos.

Pastaigājām pa Mežaparka takām. Nelielā ūdenstilpnē, kurai pāri pārliecies koka stumbrs, vakara saulē vizēja sarkanīgs ūdens (fotogrāfijā tas nav tik izteiktā krāsā). Nedaudz baisi. Dēls ieteicās, ka uzrāpsies kokā, bet es viņu nedaudz pabiedēju, ka visi, kas kāpuši šajā kokā, ir krituši ūdenī, tāpēc ūdenim asins krāsa.

 

Rāmkalnu rodeļi

Vakarpusē paspējām vēl izbaudīt kamaniņu braucienus pa metāla reni. Protams, ka dēls par mani smējās, jo es uz visiem līkumiem bremzēju.