Bērnības atmiņas

Vislaimīgākās bērnības vasaras pavadīju lauku mājā netālu no Felicianovas (ciemats Ludzas novadā, kas atrodas vien pārdesmit kilometrus no Krievijas robežas). Sanoši bišu stropi, stārķis uz jumta, draudzīgs mājas krancis, šūpoles kastaņkokā, sēņu vietas vecvectēva stādītajā mežā, mīksts aļģu paklājs upē, melniem sodrejiem klāta lauku pirtiņa, veclaiku pulkstenis ar zeltītu pendeli, koka mājas un medus smaržas sajaukums... Nekas no tā vairs nav palicis.

Nolūkojos uz šo atmiņu vietu pa gabalu, jo jau vairākus gadu desmitus te dzīvo svešinieki. Mūsu dzimta nevēlējās vai arī nemācēja nosargāt vecvecāku dārgumu. Pārāk tālu tas atradās.