|
Vītņu veidi un to apzīmēšana Mašīnbūvē izmanto dažādu tipu vītnes: metrisko vītni, cilindrisko cauruļvītni, konisko cauruļvītni, trapecvītni, atbalstvītni, apaļvītni u.c. Vītnes viena no otras atšķiras pēc profila. Tā kā visas vītnes rasējumā attēlo vienādi, lai tās atšķirtu, izmanto apzīmējumu. Vītnes apzīmējums satur burtu, kas norāda vītnes tipu un standartā noteiktu vītnes izmēru. Kā piemērs tiks aplūkota metriskā vītne.
Metriskā vītne Metriskās vītnes profils ir vienādmalu trīsstūris ar virsotnes leņķi 600 (1). Atkarībā no detaļas izmantošanas, metrisko vītni izveido ar pamatsoli vai smalko soli. Metriskās vītnes diametrs un soļi ir standartizēti. To izmērus var atrast speciālās tabulās.
1
Metrisko vītni apzīmē ar burtu M. Uzraksts M42 nozīmē, ka tā ir metriskā vītne ar ārējo diametru 42 mm. Pamatsoli apzīmējumā neuzrāda (2). Savukārt smalko soli apzīmējumā uzrāda. M42X1,5 nozīmē, ka tā ir metriskā vītne ar ārējo diametru 42 mm un smalko soli 1,5 mm (3). Labās vītnes apzīmējumā neko papildus neraksta, bet kreisās vītnes apzīmējuma beigās raksta lielos burtus LH, piem., M24X2LH.
Izliekot izmērus metriskajai vītnei, iznesuma līnijas jāvelk no vītnes ārējā, t.i., no lielākā izmēra diametra. (4).
4
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Uzskates materiāliem izmantoti pārveidoti grāmatu attēli.
Aleksandrs Botviņņikovs, Staņislavs Dembinskis, Igors Višņepoļskis “Rasēšana 2. daļa” (1989)
Sergejs Bogoļubovs “Rasēšana” (1990) |