Dienasgrāmata

Skatījos Oskara Vailda izrādi “Cik svarīgi būt nopietnam” (vērtējumu lasīt šeit) un nožēloju, ka līdzi nav paņēmies piezīmju blociņš ar rakstāmo. Tik daudz vērtīgus citātus palaidu garām. Kaut vai par dienasgrāmatu. Citāts skanēja aptuveni tā – “Es nekad neceļoju bez savas dienasgrāmatas. Vienmēr taču jābūt kaut kam sensacionālam, ko vilcienā palasīt”. Arī es savu dienasgrāmatu mēdzu ik pa laikam pārlasīt. Tomēr domāju, ka tā noderīgāka būs vecumdienās, kad sāks pieklibot atmiņa. Tad katru dienu to lasīšu kā no jauna, mēģinot atcerēties, kas manā dzīvē bijis tāds sensacionāls.

Bamberēšana

Teātra izrādē viens no jaunajiem cilvēkiem, kad nevēlējās piedalīties garlaicīgos pasākumos, atrunājās, precīzāk – meloja, ka viņam uz dažām dienām jāapciemo savs slimais draugs Bamberijs. Tā kā draugs bija ļoti slimīgs un vārgs, to nācās apciemot diezgan bieži. Un šo brīvi pavadīto laiku viņš dēvēja par bamberēšanu.

Mums katram derētu biežāk pabamberēt.