Mazā Pīlēna lielais ceļojums

09.06.2014.

Austot gaismai, Mēness Pīlēnu nocēla no mākoņa un ielika dzeltenās smiltiņās. Tur Pīlēns pamanīja rotaļu mašīnīti.

Viņš iesēdās mašīnītē un cerēja, ka tā viņu pavizinās. Taču mašīnīte nekustējas ne no vietas. Tai bija salūzis zobrats, kas darbina riteņus. Pīlēnam nekas cits neatlika, kā doties tālāk pašam savām kājiņām.

Pavisam netālu auga koks. Uz viena tā zara bija pakārta tukša soma. Pīlēns ieleca iekšā.

Uzpūta vēja brāzma un iekustināja somu. Tā sāka šūpoties.

“Urrrrāāā!” iesaucās Pīlēns. “Es lidoju!”

Kad vējš pierima, Pīlēns pameta savas šūpoles un turpināja ceļu tālāk.

1 2 3 4

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

© Sanita Nikitenko

zirnis.lv atbalstam

QR koda izveide

Aizkulises

90-to gadu beigās veikalos nebija tik liela rotaļlietu izvēle kā šobrīd. Kaut ko nācās uzmeistarot pašai, piemēram, no kokvilnas auduma dažus mēnešus vecajai meitai uzšuvu grāmatiņas, kuras laika gaitā tika gan nomīlētas, gan apkošļātas.

Pie šīs idejas vēlreiz atgriezos 2006. gadā, kad žurnālam „Ievas Māja” gatavoju rakstu "Auduma grāmatiņa ar pārsteigumiem". Lai šūtā grāmatiņa bērnam patiktu, izmantoju attēlus no vairākiem kokvilnas audumiem. Kad attēli bija atlasīti, izdomāju stāstiņa sižetu. Rakstot īstās grāmatas viss notiek otrādāk: vispirms tiek sacerēta grāmata, un tikai pēc tam tā tiek ilustrēta. Diemžēl kokvilnas audumus ar interesantiem un savā starpā saskanīgiem attēliem sameklēt bija pagrūti, tāpēc stāstiņa sižetu izdomāju no tā materiāla, kas bija pieejams. Tā radās auduma grāmatiņa „Mazā Pīlēna lielais ceļojums” .

Gatavojot mājas lapu, nedaudz pielaboju tekstu un, lai tas būtu vizuāli pievilcīgāks, ilustrēju.