Pulkstenis

Biju agri cēlusies, tāpēc diena šķita ļoti gara. Vakarpusē (vismaz pēc sajūtām likās, ka jau vakars) ieskatījos sienas pulkstenī, steigā nepievēršot uzmanību rādītāju izmēriem. Manā skatījumā rādīja 20:20. Biju ieplānojusi paspēt līdz Drogām, ja nu gadījumā tās būtu vēl vaļā.   Uz durvīm uzraksts vēstīja, ka veikals svētdienās strādā līdz 19:00.

Ieejot veikalā, vērsos pie pārdevējas: “Labdien. Uz durvīm rakstīts, ka svētdienās jūs strādājat līdz 19:00.”

Pārdevēja: “Jā.”

Es: “Šodien taču ir svētdiena. Kāpēc strādājat ilgāk?”

Pārdevēja samulsusi palūkojās uz mani.

Es: “Cik tad ir pulkstenis?”

Pārdevēja: “Četri.”

Tagad es jutos samulsusi. Pasmaidot atbildēju: “Paldies. Jūs man pagarinājāt dienu! Es domāju, ka ir jau pāri astoņiem.”