Dolomītu Alpi

Kad piebraucām pie trīs kalnu virsotnēm Tre Cime (2999 m.v.j.l.), gide teica, ka 12 km garās takas apkārt Alpu kalniem jānoiet 5-ās stundās. “Mieru, tikai mieru,” pie sevis nodomāju. “Pa Ogres mežu līdz karjeram un atpakaļ šāds gabals mērots, tāpēc nesagādās nekādas grūtības noiet ātrāk par noteikto laiku.” Tikai es jau neiedomājos, ka iet pa līdzenu ceļu nav tas pats, kas kāpelēt augšup un lejup pa akmeņainajiem kalniem. Beigās pat izrādījās, ka bez pusdienu pauzes knapi iekļāvāmies laikā, jo iešana pa kalnu takām, kad termometra stabiņš turas virs +30⁰C, nav joka lieta. Apģērbs cauri slapjš, sausa mute, elpas trūkums, kājas piekusušas, bet ir tā vērts, jo dabasskati fantastiski. Fotografēt var uz katra soļa, un jebkura bilde būs lieliska.

Takas noslēgums bija kā kulminācija, jo līdz ar acīm baudu juta arī ausis. Kalnos ganījās govis ar metāla zvaniem kaklos, un zvanu skaņas, kas radās govīm kustoties, saplūda neaprakstāmā kalnu simfonijā. Sēdēju uz akmens, lūkojos kalnos, klausījos zvanu skaņās un kaifoju.

Tre Cime - dolomītu dabas fenomens Itālijas teritorijā, kas iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Lai rastos apjausma par Alpu kalnu varenumu, ar sarkaniem aplīšiem atzīmēti cilvēki.

 

Noieti tikai pirmie takas metri.

 

Kalnu govis pamanījās uzrāpties pat akmeņainās klintīs.

 

 

Kā atklātnīte

Gulējām viesnīcā, kur aiz loga pavērās skats uz kalniem. Likās, it kā tālumā būtu uzlikta butaforija - foto attēls.

 

Alpu ceļojuma sīkāku aprakstu var lasīt šeit.