|
Ciemos pie tēva Lai gan rudens saule apmirdzēja krāsainās koku lapotnes, un ķermeni apņēma patīkams siltums, priecīgā noskaņojuma vietā mani urdīja sāpīgas atmiņas. Drīz apritēs gads, kopš tēvs saslima un vairs neatlaba. Starp mācību stundām sagadījās brīva pusotra stunda. Nolēmu to izmantot, lai aizstaigātu līdz kapiem. Atskārtu, ka esmu ļoti noilgojusies pēc sarunām ar viņu.
Pašpārliecinātība Kurš ir tas brīdis, kad cilvēks kļūst pašpārliecināts. Pat pārlieku pašpārliecināts. Piedzimt taču tāds nevar. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |

