|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
1995. gada rudenī ar apgādu "Lielvārds" tika noslēgts nu jau otrais līgums - šoreiz par darba burtnīcas „Šūšana” izdošanu. Vēl joprojām brīnos, kā redaktore piekrita, ka tāds zaļš gurķis, kuram ir tikai nedaudz pāri divdesmit, iesaistās grāmatu rakstīšanā. Grāmatas "Šūšana" izdošana kavējās, jo datorsalikumu ilgi noturēja Izglītības ministrija. Pēc tam saņēmu sešu lappušu garu recenziju no Rīgas Tehniskās universitātes profesora (vārdu neminēšu) par terminu nepilnībām. Viņš uzskaitīja latviskotos šūšanas terminus. Lai būtu saprotams, tad salīdzinājumam izmantošu faktu par šobrīd latviskotajiem datora terminiem. Kā teikt, termini ir izdomāti, bet dzīvē gandrīz neviens tos nelieto un lielākā datoru lietotāju daļa nesaprot, par ko vispār ir runa. Un tā, lai man piedod Rīgas Tehniskās universitātes profesors, bet jāatzīstas, ka vēl līdz šai dienai neesmu vārds vārdā izlasījusi visu recenziju. Pārāk sarežģīta. Kaut vai sekojošais piemērs: „Atdarāmā plecģērba priekšdaļa sastāv no kreisās un labās puspriekšdaļas. Sieviešu priekšējās pārlaidumaizdares plecģērbos pogas piešuj kreisajai (‘sirds puses’) puspriekšdaļai, bet pogcaurumus iestrādā labajā puspriekšdaļā. Vīriešu ģērbos tas ir otrādi.” Vai tādu tekstu spētu saprast 12 - 15 gadus veca meitene? Viņa pārstātu lasīt jau pie otrā vārda, jo nesaprastu, kas ir atdarāmais plecģērbs. Kāpēc mēs vienmēr gribam visu tā sarežģīt? Pēc abu mājturības burtnīcu izdošanas nolēmu, ka nekad vairs nerakstīšu, jo radošais process paņēma ļoti daudz spēka. Turklāt paralēli strādāju un mācījos maģistrantūrā. |
