Kā tapuši daži grāmatas materiāli

Lai gan stāsts par Zobu feju pārmantots no ārzemēm, vairākās latviešu ģimenēs bērni tam tic. Izkritušo piena zobiņu viņi liek zem spilvena, cerībā, ka pa nakti ieradīsies Zobu feja un atstātā zobiņa vietā noliks kādu pārsteigumu. Šis jaukais stāsts mani pamudināja uzšūt mīļmantiņu Zobu feju, ar kuru bērns varētu doties gulēt kaut vai katru vakaru.

Lellītes Lolītes vārds aizgūts no Raiņa dzejoļu krājuma, kuru gan vairāk atceros pēc bērnībā klausītās plates ar Veras Singajevskas balsi. Lelle man tik viegli nešuvās. Grāmatā publicēts trešais mēģinājums. Sākumā šķita, ka piegrieztni uzzīmēju proporcionālu, taču pirmajai lellei kājas un rokas sanāca par tievu un garu, bet otrajai lellei - galva neizdevās. Tādā veidā ar kļūdas metodēm tiku pie pēdējās piegrieztnes versijas. Bērnībā man nepatika rotaļlietas, kurām nevarēja iztaisnot vai kustināt rokas un kājas. Kad šuvu lelli, pie tā piedomāju. Lellīte Lolīte var gan sēdēt, gan stāvēt, gan arī pacelt augšā rokas. Un vēl – lellei izveidoju biezus, garus matus, jo no bērnības atceros, ka arī šis atribūts ir ļoti būtisks. Gatavas lelles garums – apmēram 40 centimetri.

Kādā Krievijas rokdarbu žurnālā pamanīju no cimda uzšūtu kaķi. Man šī ideja iepatikās, tāpēc to attīstīju tālāk, radot pirkstaiņu lelli, zaķi un kaķi.