Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

© Sanita Nikitenko

zirnis.lv  atbalstam

Laikā no 2000. līdz 2007. gadam dažādos Latvijas žurnālos saistībā ar rokdarbiem biju publicējusi vairāk kā simts rakstus. Lai piedod laikrakstu un žurnālu izdevēji, bet manā skatījumā šos informācijas nesējus lasītājs pietiekami nenovērtē, jo vienu dienu viņam tie šķiet ļoti svarīgi, bet citu dienu tie ar vieglu roku tiek iesviesti makulatūras kaudzē, ar domu, ka kādreiz vēlreiz pārlasīs. Tikai tā kādreiz vēlreiz pārlasīšana bieži vien laika trūkuma dēļ nekad arī nepienāk.

Un vēl – Latvijā raksturīga klaja ideju zagšana. Kādu reizi pavisam nejauši pieķēru, ka, tikai gadu vēlāk pēc mana raksta, konkurentžurnālā bija publicēta identiska ideja un izpildījums. Kad autorei aizsūtīju aizrādījumu par plaģiātu, viņa atbildēja, ka šī sakritība ir vienkārša nejaušība un mūsu dzīvē tādu ir daudz. Nu nezinu, vai mākslinieks, ieraugot savai gleznai līdzās tieši tādu pašu cita mākslinieka gleznu, to arī nosauktu par nejaušu sakritību?

Lai galīgi nostiprinātu autortiesības uz savām idejām, 2007. gadā man radās doma visas publikācijas apkopot vienkopus, tā teikt, izcelt no noputējušās makulatūras kaudzes, un izdot vienā grāmatā. Savu idejas piedāvājumu aprakstīju e-pasta vēstulē un nosūtīju apgāda „Zvaigzne ABC” galvenajai redaktorei Ilzei Briģei. Pavisam drīz tiku uzaicināta uz tikšanos. Redaktore man ieteica izveidot četras rokdarbu grāmatas - katram gadalaikam savu. Tā kā tajā laikā bija modē visu pasniegt sagrupētu pa simts, piemēram, „100 lielākās ...” vai „100 interesantākās...” u.tml., tad es savām grāmatām devu nosaukumu „100 radošas idejas”. Dažas idejas aizņēmos no iepriekšējo gadu publikācijām, bet lielākā daļa bija pavisam jaunas. Jāatzīstas, ka darba bija ārkārtīgi daudz, jo visas četras grāmatas tapušas viena gada laikā. Tātad 365 dienu laikā realizēju 400 idejas. Rakstīju galvenokārt pa naktīm, kad bērni gulēja. Rokdarbi tapuši ne tikai mājās, bet arī tajā laikā, kamēr bērni tika gaidīti mūzikas un mākslas skolā. Lietderīgi izmantoju katru brīvu brīdi.

Pirms sāku rakstīt grāmatu, apzināju pašas būtiskākās dabas norises, cilvēku darbības un svinamos svētkus konkrētajā gadalaikā. Pēc šī saraksta izveidošanas sāku domāt grāmatas saturu (rokdarbus un tehnikas). Izklausās pavisam vienkārši, taču tā tas nav. Ideju ģenerēšanas process ir vissarežģītākais un darbietilpīgākais. Biju nolēmusi pacelt latiņu augstā līmenī un izveidot grāmatu komplektu, kas spētu konkurēt ar citu valstu rokdarbu grāmatām, tāpēc idejām bija jābūt modernām, interesantām un svaigām, tas ir, - nekur agrāk ne internetā, ne citās publikācijās neredzētām. Pie tam jāievēro nosacījumi, ka tipogrāfijā uz vienas lielās loksnes no abām pusēm tiks uzdrukātas 16 grāmatas lappuses. Līdz ar to, rakstot grāmatu, jāiekļaujas noteiktā lappušu skaitā.

Katras jaunās tēmas nosaukumam atvēlēju veselu lappusi ar domu, ka tajā varētu tikt ievietota liela fotogrāfija. Tā kā stilista darbs bija jau izbaudīts, veidojot rakstus žurnālam „Mājas&Dārzs”, nekādas grūtības nesagādāja sazināties ar salona „Grīvas mēbeles” vadību un vienoties par iespēju salonā bildēt. Lai fotografēšanas darbs ritētu raitāk, jau iepriekš izdomāju variantus, kā fotogrāfija varētu izskatīties.

Piedalījos arī maketēšanas procesā. Vairākas dienas sēdēju līdzās maketētājai un abas vienotā tandēmā veidojām grāmatas vizuālo izskatu. Mums bija brīnišķīga sadarbība, jo drīz vien mēs viena viena otru sapratām gandrīz no pusvārda.