Dārzs

Dārzs manī glabā vienu no pēdējām atmiņām par tēvu.

Oktobra beigās viņš palūdza, lai aizvedu uz dārzu. Toreiz nobrīnījos par šo vēlmi, jo bija pagājušas tikai pāris nedēļas kopš iepriekšējā brauciena, kad biju jau atrādījusi vasarā padarīto darbu. Tikai vēlāk sapratu, ka tēvs atbrauca atvadīties no dārza. Tā bija otrdiena, 29. oktobris. Nākamajā dienā viņš saslima un vairs neatlaba.

Iekšēji esmu sev nosolījusies, ka tēva piemiņai savedīšu kārtībā gan dārzu, gan dārza mājiņu, kaut tas man varbūt prasīs vairākus gadus.