Dzintaru koncertzāle

2010. gada maija beigās Dzintaru koncertzālē notika labāko mūzikas skolas audzēkņu konkurss. Biju aizbraukusi līdzi savai meitai. Toreiz koka māja pēc aukstās ziemas nebija vēl sasilusi un smirdēja pēc mitruma. Pārģērbšanās notika divās nelielās aktieru ģērbtuvēs skatuves labajā pusē, bet skatuves kreisajā pusē atradās mazītiņa tualetīte ar vienu klozetpodu (greznā tērpā tajā nemaz nebija vietas iegrozīties, jo pods bija uzstādīts ļoti tuvu durvīm). Toreiz vēl nodomāju, kā tādos apstākļos vispār var notikt tik grandiozi pasākumi kā, piemēram, “Jaunais vilnis”.

Šodien Dzintaru koncertzālē biju pirmo reizi pēc remonta. Fantastiskas izmaiņas. Vismaz vairs nav kauns aicināt viesmāksliniekus.

Māslu vabaļa

Netālu no jūras ieraudzīju melnu, apmēram 3 cm lielu vaboli. Domāju, ka būs kāda reta un aizsargājama suga. Kā vēlāk izrādījās - parasta mēslu vabole. Kaut arī nebūtu pareizi teikt, ka parasta, jo Senajā Ēģiptē mēslu vaboli Skarabeju uzskatīja par svētu.