|
Pēdējo reiz… Braucamo ceļu izdaiļoja peļķes, tomēr tas neatturēja no vēlmes doties uz mežu paslēpot. Vietās, kur nebija iebrauktas sliedes, pa mitro sniegu tipināju, nevis slīdēju. Braucot no pakalniem, slēpes pusceļā apstājās, bet mans ķermenis pēc inerces vēl tiecās uz priekšu un bija gatavs teju, teju nokrist. Nonākusi finišā secināju, ka nogurdinoša ir sanākusi man tā atvada no ziemas priekiem. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
