Skolēnu dziesmu un deju svētku (ne)gājiens

No laukiem atgriezos vakar, jo šorīt gribēju braukt uz svētku gājienu. No rīta pulksten 7-os piezvanīja dēla drauga mamma un pateica, ka gājiens atcelts. Domāju, ka laikapstākļu dēļ, jo ārā stipri lija. Tā arī paliku gulēt. Tikai vēlāk uzzināju, ka gājienu atcēluši tāpēc, ka vakardienas ģenerālmēģinājumā viens pēc otra ģībuši bērni. Kaut arī gājiens oficiāli tika atcelts, tas tomēr noticis (nedaudz gan haotiski). Piedalījās kolektīvi, kas vēlējušies.

Šodien sabiedrībā sacelta ažiotāža, kas tad bijis par iemeslu, kā dēļ bērni sestdienas ģenerālmēģinājumā ģībuši. Kopumā mediķi Mežaparkā esot palīdzējuši 500 bērniem. Es vairāk sliecos uz to, ka bērni nebija kārtīgi paēduši un izgulējušies.

Par ēšanu. Var jau būt, ka viņus baroja labi, bet ir daudz iemeslu, kāpēc bērni nebija paēduši: no rīta pēc pamošanās tik agri nav pieraduši ēst; negaršoja; pirms ēdienreizes vēderus bija piepildījuši ar saldumiem un sāļumiem.

Par gulēšanu. Mazajiem bērniem jāguļ vismaz 8-9 stundas, bet pusaudžiem – 7-8 stundas. Kurš normāls bērns, būdams prom no mājām, ies gulēt pulksten 21.00, lai kārtīgi izgulētos, jo no rīta jāceļas ap pulksten 6-iem? Gribas taču patrakot. Pie tam aizmigt liedz svešā vide, neērts piepūšamais matracis, nevēdināta telpa un blakus gulētāju radītais troksnis. Tie, kuri nav dzīvojuši nometnēs, šīs pārmaiņas var uztvert pārāk emocionāli. Pie tam 6-7 dienas prom no mājām rada ilgas pēc tām. Līdz ar to stresu un nogurumu.

Kad iepriekš uzzināju gājiena sākuma laiku – pulksten 9.00, nodomāju, ka organizatori ir aptrakuši. Kurš cilvēks savā brīvdienā būs spējīgs tik agri piecelties, lai dotos skatīties gājienu. Un, ja nu jābrauc no tālākām Latvijas pilsētām, tad jāceļas pirms 6-iem. Un kā ar bērniem? Vakarā viņiem tik grūts koncerts, bet uz gājienu jāceļas ap pulksten 7-iem? 

Uzskatu, ka nebija pārdomāta organizatoriskā puse, jo bērni nedēļas garumā jutās pārslogoti. Galu galā braukšana pa pilsētu autobusā un nīkšana, gaidot mēģinājumus, arī nogurdina.

Sportiskie vecāki

Kamēr dēls ar drauga ģimeni aizbraukuši uz Skolēnu dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu Mežaparkā, bet meita ar draugiem tusējas dārzā, abi ar vīru, palikuši divvientulībā, nolēmām izbraukt ar riteņiem pa mežu. Mežā satikām meitas draudzenes abus vecākus nūjojam. Lūk, kā - bērni priecājas, bet viņu vecāki tikmēr sporto.