Lieko mantu tukšošanas diena

Šķirojot un kārtojot pēc mirušajiem tuviniekiem atstātās mantas, vairākkārtēji aizdomājos, kādas lietas paliks pēc manis. Vai viss, kas šobrīd mani apņem, patiešām ir tik vērtīgs gadījumā, ja es, piemēram, rīt nomirstu? Vai nesanāks tā, ka meita un dēls visas manas dzīves laikā krātās, glabātās, saudzētās un, manā skatījumā, vērtīgās lietas izmetīs laukā bez žēlastības tieši tāpat, kā to darīju es ar mirušo tuvinieku lietām?

Pirms vairāk kā 20 gadiem no dažādiem žurnāliem biju sašķirojusi izzinošākos rakstus pa tēmām un izveidojusi biezus katalogus (psiholoģija, veselība, gaidības, bērns no 0 līdz gadiņam, spēles, ceļojumi u.c.), kas sagūla šujamtelpas (mana radošā kabineta) plauktos. Šodien sāku atvadīties no savas pagātnes, lielāko daļu no šiem materiāliem atvēlot makulatūrai. Nākamajās tādās lieko mantu tukšošanas dienās būs jāizšķiro pārējie šujamtelpas plaukti. Mani māc bažas, ka kādreizējais rokdarbu un šūšanas hobijs būs neglābjami iepalicis pagātnē.