2. diena

Rakvere – Kunda – Kiviõli – AA – Saka – Ontika – Valaste – Kohtla-Järve – Kohtla-Nomme – Kauksi – Mustvee – Kallaste – Tartu – Valga – Valka - …

Dienā nobraukti apmēram 520 km.

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

  NOVĒRTĒJUMS

 

No Rakveres jābrauc līdz Kundai, kur pavisam netālu jūras krastā atrodas Tolses pilsdrupas (Toolse linnuse varemed). Tas ir viduslaiku cietoksnis, kurā mitinājušies jūras pirāti. Ziemas sezonā cietoksnis apskatāms vienīgi no ārpuses.

 

 

 

 

Puteņoja kā janvārī. Baidījāmies nokavēt pieteikto ekskursiju Raktuvju muzejā, tāpēc šīs pilsdrupas neapskatījām.

 

 

 

 

 

 


Pilsēta Kiviõli padomju laikā bija degslānekļa ieguves centrs. Šobrīd tur esošie izdedžu kalni ir ogļraču darba sekas. Kalni slejas augstāk par pilsētu. 

 

Neiebraucām Kiviõli, jo puteņoja. Bijām te pirms dažiem gadiem. Toreiz gan neatradām, kurā izdedžu kalnā var uzkāpt.


Ciematā AA ir pieeja jūrai. Var piebraukt ar mašīnu.

 

Baltijas jūrā bija vērojama reta parādība – atkāpies ūdens atsedzis aļģainos akmeņus.


Ciematā Saka iespējams piebraukt pie dolomītakmens nogāzes.

    

 

Izskatās, ka ceļš līdz klintīm asfaltēts padomju gados, jo šobrīd bedrains. Lai pa klinšainās nogāzes dubļaino un slapjām rudens lapām klāto zemes ceļu tiktu līdz jūrai, nepieciešams apvidus auto. Mēs gājām kājām, bet dubļu dēļ līdz jūrai netikām.

Skaista vieta, kuru vērts redzēt.

 


Netālu no ciemata Ontika ceļa kreisajā pusē pieturvieta, no kuras arī var apskatīt nogāzes.

 

Tā kā bija uzsnidzis un dubļains, no pakalna līdz klintij riskēja nokāpt tikai dēls.


Valastes ūdenskritumam garām nav iespējams pabraukt, jo ceļa labajā pusē ierīkota stāvvieta un kafejnīca.

 

Valaste ir maza upīte. Varētu pat teikt, ka tērcīte.

2012. gadā skatu platforma bija slēgta. Domāju, ka pa šiem 4 gadiem būs uzbūvēta jauna. Nekā. Kafejnīcas pārdevēja pastāstīja, ka jau 6 gadus nevar nokārtot dokumentus, lai iegūtu finansējumu.


Kohtla-Järve – padomju laikā rūpnieciska pilsēta, jo tika iegūts degslāneklis. 

 

No iepriekšējā ceļojuma palikusi prātā smirdoņa, ko jutām šajā pilsētā. Šoreiz nekas tāds nebija, bet tik un tā pilsēta šķita nemīlīga un neekoloģiska.


Kohtla-Nõmme atrodas 10 km no Kohtla-Järve. Periodā no 1937. līdz 2001. gadam te bija šahta, kas vēlāk tika aizvērta un pārveidota par Raktuvju muzeju (Eesti Kaevandusmuuseum; Jaama tn 100).

http://kaevandusmuuseum.ee

 

Raktuvju muzejs skaitās viens no interesantākajiem apskates objektiem Igaunijā, kurā var pavadīt vairākas stundas. Iepriekš gan vēlams pieteikties, jo ekskursijas notiek gida vadībā un ar noteiktu cilvēku skaitu.

Ekskursija 8 m zem zemes ilgst aptuveni stundu. Kaut arī tiek izsniegtas vējjakas un ķiveres, vēlams biezāk saģērbties, jo gaiss mitrs un temperatūra turas ap +80C. 

Tiek apmeklētas kalnraču darbavietas, braukts ar īstu pazemes vilcienu (tas mums patika visvairāk) un iepazīta pazemes tehnika.

Pēc ekskursijas var apskatīt muzeja ekspozīciju visos celtnes stāvos.

Tiek piedāvāts arī papusdienot.

  


Tālāk jābrauc līdz Peipusa ezera populārākajai vasaras atpūtas vietai – Kauksi.

Gar ezeru stiepjas vecticībnieku ciemati ar koka mājiņu arhitektūru - MustveeKallaste. Kallaste ir skaistākā vieta pie Peipusa ezera, kur smilšakmens atsegumi apmēram 1 km garumā, sarkanās klintis un akmeņaina pludmale.

 

Pie Peipusa ezera (Kauksi vasaras atpūtas vietā) piebraucām, kad sāka tumst. Piekrastes smiltis un milzīgais ezers līdzinās jūras krastam.

Mazajos ciematiņos, kas stiepjas gar Peipusa ezeru, neiebraucām tumsas dēļ. Tur esam bijuši pirms dažiem gadiem.


 

Ceļš mājup.

 

Vienā dienā nostūrēju 520 km. Rekords. No tiem - vairāk kā 300 km pa tumsu. Izturēju, kaut arī visi pārējie lielāko brauciena daļu saldi čučēja.


 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

 

   

interesanti

 

    

superīgi

 

  

slikti;

nav vērts redzēt

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti izdevniecības „Jāņa Sēta” un Google maps karšu fragmenti.

 

 

25. oktobrī mūs Igaunijā pārsteidza pirmais sniegs, kura biezums vietām sasniedza pat vairākus centimetrus. Tā kā temperatūra turējās ap +10C, sniegs nemaz netaisījās kust.

 

 

Uz apsnigušo koku fona īpaši izcēlās bērzi ar dzeltenajām, vēl nenokritušajām lapām.

 

2016. gadā apritēja 100 gadi, kopš Igaunijā tika atvērtas pirmās raktuves.

 

Igaunijas raktuvēs ieguva degslānekli.

 

Racēji strādāja 8 darba stundas un dienā spēja iegūt apmēram 6 tonnas produkcijas. 1 tonnā degslānekļa drīkstēja būt tikai 100 kg kaļķakmens piejaukuma. To pārbaudīja īpaša kvalitātes kontrole. Ja kaļķakmens bija par daudz, samazināja algu.

 

 

Raktuvju strādnieka apavi.

 

Mērs, uz kura ar sarkano krāsu atzīmēts degslānekļa kārtas biezums.

 

 

Raktuvju muzeja kafejnīcā zem dažu galdu stiklotajām virsmām redzams degslāneklis.

 

Muzeja pagalmā arī ir ko skatīties. Kaut vai pazemes vilciens. Tā vagoni maziņi, tāpēc pa atvēlēto ieejas caurumu lielam cilvēkam biezās drēbēs iespraukties pagrūti.