Ziedi un asociācijas

Pārspējot rozes un neļķes, no rīta virtuvi piepildīja maiga un neuzbāzīga frēziju smarža. Tās ir dāvanas no vakardienas pēdējā zvana. Lai man piedod jaunieši, kas uzdāvināja koši sarkanās neļķes, bet šie ziedi man uzdzen pretīgas atmiņas par padomju laika demonstrācijām. Nemīlu tos.

Ceriņš zem loga

2000. gadā, kad iegādājāmies dzīvokli, priecājos, ka divgadīgā meita pa logu uz līdzās augošā ceriņa zariem varēs vērot sēdošos putniņus. Tajā gadā 4. stāva kaimiņi ceriņu nozāģēja, atstājot vien zaru stublājus. Visus šos gadus ceriņš auga lēni un mokoši, jo ik pa laikam tika nolīdzināts īsāks. Pagājušajā gadā ceriņš pirmo reizi uzziedēja, bet šogad tā augšējie zari beidzot sasnieguši 2000. gada garumu, tas ir, mūsu 2. stāva palodzi. Meitai jau septiņpadsmit, un putniņus viņa vairs nevēro, bet mēs ar vīru tāpat esam priecīgi, jo atverot logu, var sajust ceriņu smaržu.