Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

© Sanita Nikitenko

zirnis.lv  atbalstam

Gadu pēc šī raksta publicēšanas, konkurentžurnālā „Mūsmājas” pamanīju ļoti līdzīgu darbu.

Žurnāla „Mūsmājas” redaktorei pa e-pastu nosūtīju vēstuli:

Labdien!

Atzīšos, ka neesmu žurnāla “Mūsmājas” lasītāja, taču profesionālu apsvērumu dēļ reizi mēnesī to izšķirstu, īpašu uzmanību veltot rokdarbu lappusēm. Kad atvēru “Mūsmājas” (piez. – 2005. gada) oktobra numura 12. lappusi, biju pārsteigta. Radās tāds iespaids, ka L.L. (piez. - pilnu vārdu neminēšu) pārkopējusi manu ideju par papīra trauku ar augļiem, kurš tika publicēts žurnāla “Mājas&Dārzs” 2004. gada septembra numurā. Lai gan teksts ir savādāks, neticu, ka diviem cilvēkiem tādā mazā valstī kā Latvijā, ar laika nobīdi gads, būtu radušās identiskas idejas. Es saprotu, ka mākslinieki radot savus darbus var ietekmēties no citu mākslinieku darbiem, taču tam jābūt tā, lai cita darba autors to nejustu. Šajā gadījumā māksliniece L.L. nepapūlējās papīra trauku nokrāsot pat savādākā krāsā (arī manā darbā bija zils) un augļu (arī manā darbā bija tādi paši āboli, bumbieri, ķirši, mandarīni, citroni) vietā izvēlēties, piem., dārzeņus. Uzskatu, ka tas no viņas puses ir neprofesionāli. Kā diez ir ar autortiesībām vai arī ar profesionālo ētiku...?

“Nozagtās idejas” autore Sanita Nikitenko

Nākošajā dienā no L.L. saņēmu atbildi:

Sveicināta, Sanita Nikitenko!!!!.... Mani ļoti aizkustināja Jūsu vēstule, jo ideju TIEŠĀM neesmu zagusi. Es pat neesmu redzējusi žurnālu, par kuru Jūs runājat. Domāju, ka šādas mākslinieciskās izpausmes nav nekāds noslēpums. Tā kā otrajā darbā strādāju ar bērniem jau 18 gadus un mācu lietišķo mākslu, man ir pieredze un zināšanas. Esmu gājusi tālākizglītības kursos, kur māca visādas lietiņas, kuras vēlāk var pielietot bērnu radošajā attīstībā. Tur arī rodas manas idejas gan par zīda apgleznošanu, gan par puķupodu un stikla pudeļu apgleznošanu utt. Tas, ka šinī gadījumā sakrita mūsu idejas un pat izveidotie augļi ir vienkārši NEJAUŠĪBA un mūsu dzīvē tādu ir DAUDZ. Tāpēc neņemiet to visu tik personīgi, un es atvainojos, ja netīšām sagādāju Jums vilšanos.

Ar cieņu, žurnāla „Mūsmājas” māksliniece L.L.

Kaut kā neticas par tām vienādajām vai ļoti līdzīgajām nejaušībām mūsu dzīvē, bet tas nu tā... Toties pēc šī gadījuma pirmo reizi aizdomājos par autortiesībām un par to, cik autori patiesībā ir neaizsargāti pat viens no otra. Vēl šis gadījums bija kā atspēriens, jo toreiz radās ideja par visu darbu publicēšanu vienkopus - grāmatā.