Piespiedu pieklājība

Tā nebija pirmā reize, kad no kaimiņiem dzirdēju apmēram šādu tekstu: “Redzu, ka tava mašīna stāv pagalmā, tātad esi mājās. Vai vari aizvest…?” Tracina, ka citi domā, ja esmu pa dienu mājās, tad neko būtisku nedaru.

Atteikt bija grūti, jo kaimiņš palūdza, lai aizved līdz Stradiņiem (turp atpakaļ apmēram 80 km). Līdz ar to zaudēju vairāk kā 2 stundas no sava laika.

Sarkanās kurpes

Pagalmā uz atkritumu kastes malas bija uzliktas sarkanas augstpapēžu kurpes. Tās man lika atcerēties savas pirmās augstpapēdenes…

14 gadu vecumā tiku pie pirmajām augstpapēžu kurpēm - mammas māsas sarkanajām basenēm ar 8 cm augstu papēdi. Protams, ka pirms iziešanas tautās, nācās patrenēties pa istabu. Tēvam mani treniņi šķita kā mocības, tāpēc viņam radās spīdoša ideja – nozāģēt kurpju papēžus nedaudz īsākus. Tikai pirms šī pasākuma viņš neiedomājās, ka tad, kad papēdis būs īsāks, kurpes purngals pacelsies uz augšu.

Mana debija notika dienā, kad braucu ciemos uz Latgales mazpilsētu pie omas. Izkāpu savās koši sarkanajās augstpapēdenēs (kurām purns sliecās uz augšu) no žiguļa un lepni devos uz kāpņu telpu. Tā kā nebija pieredze staigāšanā ar šādiem apaviem, neparedzēju, ka kurpju papēdis var kaut kur arī iesprūst. Liktenīgā vieta izrādījās ārdurvju kājslauķa režģis...

Tā bija pirmā un pēdējā reize, kad staigāju šajās kurpēs. Nākamās augstpapēdenes uzvilku tikai pēc dažiem gadiem.