Ceļojuma 2. diena (sīkāks maršruta apraksts šeit).

 

Pārdzīvojumi starp koku galotnēm

Rīts iesākās ar ķibeli, jo no mašīnas apakšas pilēja kaut kāds šķidrums. Pārdzīvojums, ka būs jāpārtrauc pa īstam vēl nesācies ceļojums, neļāva līdz galam izbaudīt galveno apskates objektu - jaunuzcelto gājēju tiltu starp koku galotnēm. Tā arī nesapratu, vai gaidītās prieka emocijas neradās pašas no sevis vai arī uztraukuma dēļ.

Biju domājusi, ka gaisa taka ierīkota VIRS koku galotnēm (tādu info lasīju internetā), nevis 2/3 no koku augstuma. Līdz ar to nekāda dižā panorāma, ejot pa šo 300 m garo (īso?) taku, nav baudāma. Tikai koku stumbri. Pastaiga pa parastu meža stigu būtu daudzreiz interesantāka. Vismaz augus papētītu, nevis to fotogrāfijas.

300 m garš pastaigu tilts starp koku galotnēm.

Anīkščos iebraucām privātā autoservisā, kas strādāja svētdienā. Meistars nomierināja, ka mūsu satraukumam nav pamata, jo mašīnai nekas nekaiš. Iztecējušais šķidrums ir kondensējies ūdens. Tajā mirklī izjutu bezgala lielu prieku, jo ceļojums varēja turpināties.

 

Debesu mūzika

Kad devāmies uz Anīkšču baznīcu, lai no viena tās torņa aplūkotu pilsētas panorāmu, notika svētdienas dievkalpojums. Mums palaimējās, jo kāpām debesīs ērģeļu mūzikas pavadījumā.

Svētā Mateja baznīca Anīkščos.

 

Paši savas laimes kalēji. Paši sava prieka devēji

Lai būtu interesanti, pašiem jābūt aktīvākiem. Gan Zirgu muzejā, gan Koka cietoksnī izbaudījām visas piedāvātās atrakcijas. Kopā ar bērniem skrējām stafeti un piedalījāmies senajās lietuviešu rotaļās.

Ponijs Zirgu muzejā tika pie jaunas frizūras "Ezītis".

Koka cietokšņa teritorijā bērni ar metāla detektoru meklēja "vērtslietas".

 

Brīnišķīgie dabas skati

Vakarā aizbraucām līdz Rubiķu ezera skatu tornim. Te pavērās daudzreiz iespaidīgāki dabas skati, nekā uz gājēju tilta starp koku galotnēm.

 Rubiķu ezerā atrodas 16 salas.