Tupums vai krieviska nekaunība

Nevaru vien nobrīnīties par cilvēkiem, kuri domā tikai par savu labumu. 

Pie mūsu dzīvojamās mājas ir stāvvieta, ko būvējuši paši iedzīvotāji, tāpēc viņu mašīnām te iedalītas konkrētas stāvvietas. Arī manējai. No gada uz gadu mašīnu skaits kļūst lielāks, taču brīvo vietu māju pagalmos klāt nenāk. Tie šoferi, kuri pārrodas mājās vēlu, savus spēkratus dažreiz novieto arī mūsu stāvvietā (patiesībā neatļauti, jo pie P zīmes ir norāde, ar kādām atļaujām te var stāvēt).

Kā jau katru rītu, pirms pulksten 7-iem devos uz mašīnu, lai puiku vestu uz staciju. Protams, ka jāsteidzas, lai nenokavētu vilcienu. Taču, kad ieraudzīju apakšējā stāva kaimiņa (dzīvo mūsmājās tikai dažus mēnešus) mašīnu, kura bija novietota tā, ka izbraukt nevaru, paliku neizpratnē. Vai tiešām cilvēkam pierē nav acis un viņš neredz, ka nobloķējis ceļu vismaz trīs automašīnām?!

Kaut kā jau izspraucos, bet patiesībā risks liels, jo varēju saskrāpēt divas mašīnas. Apakšējā stāva kaimiņš (nezināju, ka krievs, jo nekad nesveicinājās) no sava dzīvokļa izsvempās tikai 8.30. Tas nozīmē –, ja es nebūtu ar mašīnu izbraukusi no savas stāvvietas, vēl divi kaimiņi nebūtu varējuši izbraukt un nokavētu darbu. Kad aizrādīju par mašīnas nepareizo novietošanu, apakšējais kaimiņš atteica, ka netaisās braukāt pa visu pilsētu un meklēt brīvas vietas. Cik nopratu, viņam piekāst par pārējiem. Pateicu, ka nākamajā reizē saukšu policiju, lai liek sodu par stāvēšanu neatļautā vietā, jo viņa stāvēšanas atļaujas numurs nav norādīts pie P zīmes.

Tā iesākās mans vārdadienas rīts. Pēc tam no uztraukuma visu dienu kuņģī spieda. Saprotu, ka ar kaimiņiem strīdēties nevar, bet domāju, ka tā jau ir tipiski krieviska nekaunība.

 

Vārdadienas pārsteigumi no bērniem

Puiku no skolas sagaidīju vilciena stacijā. Kad viņš pienāca klāt, teica, ka kaut kas jāizņem no somas. Tas bija mazs puķu podiņš ar augu, - drīzāk audziņu. Izrādās, ka dēls neēda pusdienas, bet pa iedoto pusdienu naudu nopirka man dāvaniņu. Tik mīļš pārsteigums! Tas nozīmē, ka puika par mani domājis!

Meita mani apsveica ar dzeltenu rozi un šokolādi. Arī tas bija negaidīti, jo biju pārliecināta, ka viņa savā aizmāršībā manu vārdadienu būs palaidusi garām. Bet, nekā! Sagādāja otru mīļo pārsteigumu!