Atmiņas par tēti

Reizēs, kad vēlos atmiņās atkal un atkal izdzīvot pēdējos mēnešus kopā ar tēti, pārlasu savu dienasgrāmatu.

Viņš mūs visus pasveicināja

Pirms divām nedēļām meitai tika veikta neliela pirksta operācija. Kad vietējās slimnīcas uzņemšanā tika izvilkti diegi, šuves vienā pusē bija atnākusi vaļā rēta, atklājot strutu uzkalniņu. Meita sanervozējās. Iespējams, tas bija par iemeslu sapnim, kurā viņai palīdzību ieteica meklēt namā pie veciem cilvēkiem. Meita šajā namā apmaldījās un nevarēja atrast ceļu uz izeju. Nonākusi garā, šaurā telpā, kuras abas sienas klāja spoguļi (līdzīgi kā Dailes teātrī pie tualetēm), meita ieraudzījusi opi. Viņš pienācis klāt un piedāvājis palīdzēt izkļūt no nama laukā. Abi esot gājuši pa garu tuneli, kura galā opis apstājies un teicis, ka tālāk neiešot. Viņš licis visus mūs pasveicināt.

Nākamajā dienā pēc šī dīvainā sapņa meita aizbrauca uz opja kapa aizdegt svecītes.