Meteora

 

Meteoras klosteru komplekss  ir viens no iespaidīgākajiem dabas objektiem Eiropā, kas atrodas Grieķijas centrālajā daļā, netālu no Kalabakas pilsētas. Tas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pirms miljoniem gadu šī teritorija atradās zem ūdens. Laika gaitā ūdens atkāpās. Vēja un lietus erozija izveidoja milzīgus, vertikālus smilšakmens klinšu torņus, kas paceļas virs apkārtnes līdz pat 400 metru augstumā.

Lai mūki dzīvotu izolēti un tiktu pasargāti no iebrucējiem, klosterus nolēma celt grūti sasniedzamās vietās, respektīvi, uz klintīm. Pirmais klosteris šajā vietā tika uzcelts 14. gadsimtā. Aktīva būvniecība notika arī 15. un 16. gadsimtā. Kādreiz šeit pastāvēja 24 klosteri, taču mūsdienās darbojas un ir apskatāmi tikai seši (četri vīriešu un divi sieviešu).

 

Tīkla pacēlājs. Frédéric Boissonnas fotogrāfiju uzņēma 1908. gadā.

 

Klosteru celšana klintsaugšā bija bīstams process. Tā kā uz klintīm nebija ne taku, ne pakāpienu, mūki būvniecības materiālus un cilvēkus augšā uzvilka ar virvēm un tīkliem. Vieglākos materiālus un instrumentus mūki nesa uz muguras, kāpjot pa garām, šūpojošām virvju kāpnēm. Līdz ar to viena klostera uzcelšana ilga pat līdz 20 gadiem.

 

Tikai 20. gadsimta 20. gados klintīs tika izcirsti pakāpieni un izbūvēti tilti, padarot tos pieejamus apmeklētājiem.

 

Ar sarkano apli fotogrāfijā atzīmēta Meteoras Svētā Jura Mandila ala – jau no 14. gadsimta zināma kā vientuļnieku mūku mītne, kas atrodas stāvas klints sienā tieši virs Kastraki ciemata.

Mūsdienās ala pamanāma jau no attāluma, jo pie tās plīvo simtiem krāsainu lakatu. Ar tiem saistīta sena vietējā tradīcija, kas radās 17. gadsimtā. 

Attēls paņemts no interneta.

 

Saskaņā ar leģendu kāds vietējais zemes īpašnieks esot zāģējis kokus klints pakājē un smagi saslimis vai kļuvis paralizēts. Viņa sieva, lūdzot Svētā Jura palīdzību, ziedojusi savu visvērtīgāko galvas lakatu. Vīrs esot izveseļojies. Tā, saskaņā ar vietējo tradīciju, aizsākusies lakatu tradīcija.

 

← Katru gadu Svētā Jura dienā, 23. aprīlī, vietējie jaunieši un pieredzējuši kāpēji ar virvēm uzkāpj pa gandrīz vertikālo klints sienu līdz alai. Viņi noņem iepriekšējā gada lakatus un to vietā novieto jaunus, ko vietējie iedzīvotāji sarūpējuši kā lūgumu par veselību, veiksmi un aizsardzību. Vecos lakatus pēc tam atdod ticīgajiem, kuri tos glabā kā svētītus talismanus.

 

 

  ← Svēta Nikolaja Anapafsa klosteris ir pirmais no Meteoras klosteriem, ko ceļotāji ierauga, dodoties augšup pa ceļu no Kastraki ciemata. Lai sasniegtu klosteri, jāuzkāpj pa aptuveni 150 akmens pakāpieniem.

 

  ← Skats uz Kastraki ciematu no Svēta Nikolaja Anapafsa klostera augšējās platformas.

 

  ← Roussanou ir sieviešu klosteris, kas atrodas uz ļoti stāvas klints.

 

  ← Varlaama ir otrs lielākais klosteris.

 

 

← Svētās Trīsvienības klosteris kļuva slavens pēc parādīšanās Džeimsa Bonda filmā "Tikai tavām acīm" (1981). Tā kā klosteris atrodas uz vienas no grūti sasniedzamajām klintīm, tā ikdienas apgādei izveidota vienkārša trošu sistēma. Pa trosēm nelielā kastē uz klosteri nogādā pārtiku, dzeramo ūdeni un citas ikdienā nepieciešamās preces.

 

← Svētā Stefana klosteris ir sieviešu klosteris, uz kuru var nokļūt, pārejot pāri nelielam gājēju tiltiņam, jo tiltiņš savieno klinti ar piebraucamo ceļu. 

No klostera paveras iespaidīgs skats uz Tesālijas līdzenumu.

 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

  

interesanti

    

superīgi

  

 

slikti;

nav vērts redzēt

 

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantotas internetā uzietās kartes.

 

 

2026. gada martā Atēnu Nacionālajā Laikmetīgās mākslas muzejā bija skatāma izstāde “Kāpēc skatīties uz dzīvniekiem?”

Manu uzmanību visvairāk piesaistīja albāņu/kosoviešu mākslinieka Jakup Ferri tekstildarbi. Varbūt tāpēc, ka arī man patīk šūt.