Laiks no 1991. gada 2. līdz 17. janvārim – nieka divas nedēļas, kas astoņpadsmit gadus vecā Jāzepa dzīvē iezīmē pieaugšanu. Pirmās attiecības, iemīlēšanās, bērnišķīgs aizvainojums un zaudējuma sāpes. Dalība ekscentriskā un bohēmiskā vidē, īsti nesaprotot, vai te iederas. Sava kinematogrāfijas stila meklējumi un nemitīga apkārtnes vērošana bez kinokameras un caur kameru, kā dēļ gadās arī tikt iekaustītam. Un šai mākslinieciskajai gaisotnei fonā likti liktenīgie janvāra notikumi Viļņā un Rīgā.

Uz filmu biju paaicinājusi savus 10-tās klases audzināmos. Pēc noskatīšanās pārrunājot sapratām, ka no vēsturiskā viedokļa filma vairāk domāta tiem, kas šo laiku paši uz savas ādas emocionāli izdzīvojuši, jo jaunieši šo periodu ir apguvuši, mācoties tikai faktus. Taču pliki fakti bez līdzāsesības emocijām, ir pārāk sausa un nepilnīga informācija.

 

Neliela atkāpe par filmas beigām

Ar ko tev asociējas zila krāsa? Ar džinsiem…

Zilā ir cerību krāsa.

Latvijas jūra ir zila.

Un aizsalusi jūra?

 

No 5 zirņiem piešķiru

P.S. Kaut kas latviešu filmām (diemžēl arī dziesmām) ar skaņu nav kārtībā. Vairākās vietās teksts nebija dzirdams un saprotams. Prasījās latviešu subtitri.