Vissmagākā diena pēdējo gadu laikā

Nekad neaizmirsīšu tavas asaru pilnās acis un izmisušo saucienu: “Ar mani kaut kas nav kārtībā!” Bezspēkā saļimi. Mēģināju tevi noturēt. Puisis pacēla un nesa. Bija atlikuši vien pēdējie 50 metri līdz finišam…

Uzņemšanas nodaļā iegājām pulksten 18:30. Pie informācijas galdiņa uzraksts vēstīja, ka līdz pulksten 19:00 pārtraukums. Johaidī! Kāds vēl pārtraukums! Virināju visas iespējamās durvis un saucu pēc palīdzības. Neviena ārsta! Paskrēju garām apsargam un piesteidzos pie trim ātrās palīdzības mediķiem. Tie raustīja plecus un rādīja uz durvīm, kuras iepriekš jau biju bezcerīgi raustījusi. Pēc apmēram 10 minūtēm iznāca tev pakaļ un aizveda prom uz vairāk kā trim mokoši garām stundām.

Tas nebija sapnis. Tā bija Rīgas Austrumu klīniskās universitātes Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļa. Kā mājas lapa vēsta – lielākais neatliekamās palīdzības sniedzējs valstī. Tik liels palīdzības sniedzējs, ka ārstus nebija iespējams ieraudzīt.

13. datums – nelaimīgs datums.