Aktīvā atpūta Divus riņķus izgāju pa Alfu, divus riņķus – pa Dominu, un biju nostaigājusi savu dienas normu – vairāk par 6 km. Ejot lielu apli no vienas pilsētas malas līdz otrai, nevaru sasniegt šādu rādītāju. Tagad saprotu, kāpēc daudzas ģimenes izvēlas sestdienas un svētdienas pavadīt veikalos. Tā ir sava veida aktīvā atpūta. Tikai viens trūkums – nav svaigā gaisā.
Cīņa ar kaķi un viņa saimniekiem Kaimiņu kaķis šorīt atkal pie manām durvīm bija atstājis savu “dāvanu”. Nolēmu, ka cīņu turpināšu savādāk nekā iepriekšējā reizē, kad savākto sūdu čupu noliku pie kaķa saimnieka durvīm. Šoreiz to atstāju uz visu dienu, lai garāmejošie kaimiņi ne tikai redz, bet arī sajūt smaku. Savukārt pie kāpņu telpas ārdurvīm pieliku zīmi: “Lūgums kaķi nelaist kāpņu telpā, jo viņš to izmanto kā savu tualeti”. Uzzināju, ka kaķiem nepatīk citrusu smaka. Vakarā veikalā nopirku citronu, pārgriezu to uz pusēm un ar abām daļām gluži kā ar šrubi, izrīvēju grīdu pie savām ārdurvīm un dažus pakāpienus līdz tām.
Laimas slimība Pēc TV raidījuma par Laimas slimības diagnosticēšanas un ārstēšanas problēmām Latvijā, sāku bažīties arī par meitas analīzēm. Ja nu tomēr viņai diagnozi noteica nepareizi… Pagājušā gada 3. maijā domādama, ka tā ir krevele, meita no augšstilba nokasīja mazu ērcīti. Diez, kur pilsētā to varēja sadabūt? No kaimiņu kaķa, kas pieglaudās, vai? Tā kā meita ir potēta pret ērču encefalītu, un pēc ērces noņemšanas neparādījās sarkans pleķis, kas raksturīgs Laimas slimībai, mēs par šo gadījumu piemirsām. Bet tad sāka notikt neierastas lietas – meita vasaras mēnešos trīs reizes saslima. Pirmajā reizē kakla iekaisums, kaulu laušana, galvas sāpes, augsta temperatūra, iekaisušas acis. Daktere izrakstīja antibiotiku Moxilen (Amoxicillinum). Meita palietoja to dažas dienas un sajutusies labāk, pārtrauca. Nepagāja mēnesis – atkal tā pati kaite. Meitai amats rokā – pati uz savu galvu izdzēra atlikušās antibiotikas tabletes. Taču, kad trešo reizi saslima, vīrs ieteica noteikt antivielas uz Borrelia burgdorferi (Laimas slimību). Analīzes rezultāti mūs visus pamatīgi satrieca. IgG bija normā, bet IgM uzrādīja 46,7. Internetā izlasīju, ka IgG liecina, ka kaut kad agrāk pārslimota borelioze, bet IgM norāda uz patreizējo saslimšanu. Turpat internetā atradu, ka šīs analīzes nav īsti precīzas. Lai dotu galīgo slēdzienu par Laimas slimību, nepieciešamas komplicētākas analīzes, kas maksā vairāk kā 70 eiro. Dabūju no ģimenes ārstes nosūtījumu un meitu pierakstīju pie Gaiļezera slimnīcas infektoloģes, kas specializējusies ērču slimību ārstēšanā. Vizīti pie infektoloģes gaidījām nedēļu (Infektoloģijas centrā rinda pienāktu tikai pēc mēneša), bet pēc tam vēl divas nedēļas gaidījām analīžu rezultātus. Tās bija trīs ārkārtīgi smagas nedēļas. Rezultātā tika konstatēts, ka meitai Laimas slimība neesot. Ārste izteica varbūtību, ka Laimas slimības sākumā, ārstēdama it kā angīnu, meita veiksmīgi ar antibiotikām piebeigusi Borrelia burgdorferi, jo antibiotikas Moxilen (Amoxicillinum) cīnās arī pret Laimas slimību. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |