Gandrīz kā “Ķīseli ēdu!”

Desmito iesvētībās katrai klasei tika noteikts cits dreskods. Manējiem – jāģērbjas kā uz bērnudārza izlaidumu. Pēdējā pārbaudījumā uz grīdas tika izklāta plēve, un tādiem sapucētiem iesvētāmajiem lika nostāties rindā vienam aiz otra. Pirmajam iedeva lielu bļodu ar sarkanu ķīseli. Viņam tā bija jāpaceļ virs galvas un atmuguriski saturs jāizlej citā bļodā, ko rokās turēja nākamais aiz viņa. Tādā veidā ķīselis no bļodas bļodā bija jāpārlej visas rindas garumā. Vismaz tā bija iecerējuši divpadsmitie. Taču notika citādi. Pirmais puisis, kam bija uzticēta ķīseļa bļoda, ķīseli ielēja nevis bļodā aiz sevis, bet uzlēja sev virsū, tādejādi izglābjot visu klasi no svētku apģērbu sasmērēšanas.