2. diena

Palanga – Klaipėda – Kuršių nerija – Klaipėda – Kintai – Ventės ragas – Palanga

Klaipėda pēc iedzīvotāju skaita ir trešā lielākā Lietuvas pilsēta. Tā atrodas vietā, kur saplūst Kuršu joma un Baltijas jūra. "Klaip-ēda" skan diezgan latviski – „klaipu ēda”.

APRAKSTS UN ATTĒLS

Klaipēdā ir divas prāmju piestātnes: vecā (pilsētas centrā) un jaunā (Nemuno gatve 8). Jābrauc uz jauno Klaipēdas piestātni Naujoji perkėla, lai ar prāmi, kas pārvadā arī transportu, nokļūtu līdz Kuršu kāpas piestātnei Smiltynės.

Kaut arī brauciens ar prāmi nav ilgs, bērniem tas ir interesants piedzīvojums.

No Kuršu kāpas piestātnes Smiltynės jānogriežas pa labi un jānobrauc daži kilometri.

Ceļa kreisajā pusē uz sauszemes redzami daži kuģi un etnogrāfiskā zvejnieku sēta.

Tikai nedaudz tālāk – 19. gadsimta cietokšņa ēkā iekārtots Jūras muzejs, bet gandrīz līdzās tam – Delfinārijs.

Pretējā krastā redzama rūpnieciska ainava. Apmēram 500 m no jūras atrodas Klaipēdas bāka (Klaipėdos švyturys), kas ir vecākā bāka Lietuvā (1796.).

Protams, ka vispirms devāmies uz Delfināriju. Delfīnu izrādes sākšanās laiku biju noskaidrojusi internetā jau iepriekš.

Pirms iegādājas biļetes, jāpavaicā, vai nav kompleksā biļete Delfinārijs + Jūras muzejs. Tā, droši vien, sanāk lētāk.

Pēc izrādes var nofotografēties kopā ar delfīnu.

Jūras muzejā pieejama kuģniecības vēstures ekspozīcija, kā arī jūras putnu un zīdītāju ekspozīcija. Ierīkoti vairāki baseini ar jūras zivīm, roņiem, Ziemeļu jūras lauvām. Par atsevišķu samaksu noskatījāmies šovu ar jūras lauvām. Interesanti.

Etnogrāfisko zvejnieku sētu apmeklējām iepriekšējā brauciena laikā. Šoreiz te notika filmēšana.

Cik atceros, uz viena kuģa, kas novietots uz sauszemes ceļa malā, var uzkāpt un izpētīt klāju.

No Delfinārija nelielu ceļa gabaliņu uz piestātnes pusi iespējams nobraukt zirga pajūgā. Tētis ar bērniem šo prieku izbaudīja. Es, savukārt, ar mašīnu aizbraucu līdz galapunktam un viņus tur sagaidīju.

No Kuršu kāpas piestātnes ar prāmi jādodas atpakaļ uz Klaipēdu.

Uz Nidu nebraucām, jo tur esam bijuši pirms dažiem gadiem.  

No Klaipėda jābrauc cauri Priekule, Venckai līdz Kintai.

1. Pilsētiņas Kintai lepnums ir 18,5 m gara tūja. Precīzs tās vecums nav noteikts, zināms tikai, ka tūjas dzīvo 100 gadu. 

Nepiebraucām, jo steidzāmies uz Ventes ragu. Maz laika bija palicis līdz ornitoloģiskās stacijas muzeja aizvēršanai.

2. No Kintai pēc apmēram 10 km sasniedzams Ventes rags.

Ventes rags (Ventės ragas) ir zemesrags Nemūnas deltā. Tas ir ap 5,5 km garš, platākā vieta ap 2,2 km. Raga smailē atrodas Ventes raga bāka (Ventės rago švyturys).

Pār Ventes ragu iet nozīmīgs putnu migrācijas ceļš. 1929. gadā šeit tika izveidota ornitoloģiskā stacija. Te uzbūvēti milzīgi augsti tīkli, pārlidojošo gājputnu ķeršanai, lai tos mērītu, svērtu un apgredzenotu. Dienā tīkli guļ nolaisti uz zemes, bet naktī tos, mazāk kā 1 minūtes laikā, var pacelt. 

No autostāvvietas līdz Ventes ragam jāpaiet kāds gabaliņš ar kājām.

Ventes ragā jūrā iestiepjas mols. Negājām pa to, jo jūra neizturami smirdēja. Toties uzkāpām nelielajā Ventes raga bākā, lai aplūkotu apkārtējo panorāmu no augšas.

Netālu no bākas atrodas ornitoloģiskās stacijas muzejs, kurā var apskatīt visu pāri lidojošo putnu migrācijas ceļus. Pie putnu izbāzeņiem putnu nosaukumi bija doti lietuviešu un latīņu valodā. Tā kā meita diezgan labi pārzin putnu sugas, viņa varēja tos „iztulkot”. Žēl tikai, ka bijām piemirsuši līdzi paņemt putnu grāmatu.

No Ventes raga jādodas atpakaļ uz Palangu.

Atpakaļceļā, netālu no Ventes raga, piestājām kādā no kempingu kafejnīcām papusdienot. Gaidot ēdienu, pastaigājāmies gar jūru.

Viesnīca Palangā. Otrā nakts.

Vakarā atkal Palangā aizgājām līdz jūrai nopeldēties un pēc tam pastaigājāmies pa centrālo pilsētas ielu.