Vai tā vispār ir medicīna?

Ceturtdienas vakarā ar omīti kārtīgi izrunājos pa telefonu un apsolīju atbraukt ciemos. Viņa izklausījās mundra un labā garastāvoklī. Taču nākamajā rītā, kad slimnīcā ieradās viņas dēls, omīte knapi vēra vaļā acis, dēlu nepazina un neko nevarēja pateikt. Kas bija noticis šo dažu stundu laikā? Ar ko viņa tika tā sazāļota?

Šodien, kad ierados Viļānu slimnīcā, omītei uzlabojumu nebija. Neviens, protams, no medicīnas personāla līdz pusdienlaikam nebija pievērsis uzmanību tam, ka viņai ir augsta temperatūra, klepus un acīs konjunktivīts. Labi, ka man ienāca prātā izmērīt temperatūru. Tikai pēc tam tika noreaģēts un iedotas zāles. Palātas kaimiņiene zināja stāstīt, ka vakar arī bijusi temperatūra, un māsiņa kaut ko iešpricējusi. Gāju pie šodienas māsiņas jautāt, lai paskatās kartītē, bet viņa atteica, ka vakar temperatūra bijusi normāla un nekas nav špricēts. Kurš melo?

Vakar naktī omītes palātā nomira kāda sieviete, kas gulēja pēc insulta. Viņai vairākas dienas esot bijusi paaugstināta temperatūra un klepus, bet nekādas zāles neesot dotas. Nebrīnīšos, ja pēc šī atgadījuma Latvijas statistika papildināsies ar vēl vienu gripas slimnieku, kurš miris no komplikācijām.

Vēl palātas kaimiņiene pastāstīja, ka esot māsiņa, kas pamperu apmaiņas laikā ver vaļā logu, bet mana omīte guļ tieši pie loga. Varbūt saaukstējās?

Pie slimnīcas ir nežēlīgs ledus un nav pat uzkaisītas smiltis. Vakar viens vīrietis no slimnīcas ejot uz tuvējo veikalu, nokrita un salauza gūžu. Tagad viņam jāmokās sāpēs līdz pirmdienai, jo tikai pirmdien slimnīcā būs ārsts.

Mani sāk pārņemt sajūta, ka tā ir nevis slimnīca, bet vecu ļaužu nabagmāja, kur par uzturēšanos mēnesī jāmaksā vairāk kā 400 eiro (par papildus zālēm un procedūrām jāpiemaksā vēl), bet attieksme ir kā ir. Kas notiek ar Latvijas medicīnu?