Pārgalvība

Ap pulksten 15-iem posmā starp Saulkalni un Salaspili, kur automašīnas traucas ar ātrumu 90 km/h un abās ceļa pusēs plešas sniegoti lauki, pa šosejas nomali, viens otru grūstīdami, gāja divi apmēram 14 gadus veci puišeļi. Kad braucu garām, viņi ākstoties izskrēja uz pirmās braukšanas joslas. Nolēmu apstāties un pavaicāt, vai nevajag aizvest līdz Salaspilij. Līdzko apstājos, puiši nobijās un ieskrēja sniegotajā grāvī. Vismaz viens labums – vecāki iemācījuši, ka svešās mašīnās sēsties nedrīkst. Bet toties aizmirsuši iemācīt, ka ātrgaitas šoseja nav pastaigu vieta.

Slēpotāja

Tumsai iestājoties, izvilku no pagraba vecās koka slēpes un atklāju slēpošanas sezonu. Naski vicinot nūjas, ieslīdēju izgaismotajā mežā. Apmēram pēc simts metriem par savu esamību sāka atgādināt roku muskuļi. Kāda tomēr tizla esmu palikusi, visu ziemu nosēžot viesistabas dīvānā.