Vai slimnīcās drīkst fiksēt pacienta rokas?
|
No uztraukuma par tēva rokā iegriezušos rētu, kas radusies no stipra marles sējuma pie slimnīcas gultas, naktī slikti gulēju. Ap pulksten 7:30 aizbraucu uz slimnīcu apraudzīt tēvu. Šodien rēta vairs nebija tik dziļa, un arī roka nebija vairs tik sapampusi.
Pēcpusdienā uzmeklēju vecāko medicīnas māsu, lai informētu par radušos situāciju un noprecizētu vairākus jautājumus.
* Kas nosaka/nozīmē slimnīcā pie gultas piesiet pacienta rokas? Atradu info, ka ministru kabineta noteikumi paredz pacientu fiksēšanu tikai psihiatriskajā slimnīcā. Vai citās slimnīcās drīkst piesiet pacienta rokas, nezinu.
* Cik ilgi rokas var būt piesietas? Internetā izlasīju, ka pacientu drīkst fiksēt tikai divas stundas pēc kārtas. Pēc tam noteikti nepieciešama 10-15 minūšu atpūta. Šādi fiksētu pacientu nepārtraukti jāuzrauga medmāsai vai sanitāram. Pieļauju, ka manam tēvam, kas Parkinsona dēļ nevar pakustēties un traheostomas dēļ nevar parunāt, atklājot savas sāpes, roka bija nofiksēta ilgāk par divām stundām (varbūt pat visu nakti).
* Ar ko rokas tiek fiksētas? Manam tēvam vairākas reizes rokas pie gultas tika piesietas ar plēvi (sagriezts balts polietilēna maisiņš) vai ar marles joslām. Tikai pēc šīs sūdzības tika atrasts speciāls apsējs ar mīkstu spilventiņu.
|
|
Rēta, kas radusies no stiprā marles sējuma. Viss apakšdelms un pirksti bija sapampuši.
|
Kad atvadījos no vecākās medicīnas māsas, teicu, ka man ir tiesības uzzināt medicīnas personāla vārdu, kas tik stipri piesēja tēva roku pie gultas, lai uzrakstītu sūdzību Veselības inspekcijai. Šoreiz gan es to nedarīšu.
Vakarā piezvanīja tēva daktere, mēģinot taisnoties. Sarunas laikā viņa teica, ka mans tēvs tiekot mākslīgi uzturēts pie dzīvības, un viņa vispār brīnoties, kā viņš tik ilgi izturējis. Gadījumā, ja mēs nolemjam tagad viņu vest mājās, tēvs varot nomirt pa ceļam, aizrijoties ar gļotām, vai arī nākamajā dienā esot mājās.
Kārtējo vakaru raudāju.
