Netaisnīgā piekāpšanās

Skolas laikā biju vēlējusies kļūt par juristi. Pēc šodienas tikšanās ar skolēna mammu (juristi), pārliecinājos, ka šī profesija cilvēku padara par sausu vārda kalpu, jo visas sarunas (precīzāk – uzbrukuma) laikā bija jūtama piekasīšanās pie maniem vārdiem, juridisku terminu piesaukšana un biedēšana ar tiesas darbiem. Un tas tikai tāpēc, ka viņas dēls man pa e-pastu atsūtīja zīmējuma plaģiātu, bet es viņam kopā ar vērtējumu aizsūtīju tekstu - “ceru, ka nākamreiz būsi godīgāks.” Ar šiem vārdiem, redz, esmu aizskārusi puiša godu un cieņu.

Mēģināju skaidrot, ka īpašības vārdam godīgs ir 3 salīdzināmās pakāpes: godīgs, godīgāks un visgodīgākais. Spriežot pēc loģikas, es nenoliedzu puiša godīgumu, bet izteicu vēlējumu, ka viņš nākotnē būs vēl godīgāks. Mātei manu pamatojumu laikam sagremot bija par grūtu, jo viņa mauca savu maucamo tik uz priekšu.

Rezultātā, noliedzot savu profesionalitāti un pārkāpjot pāri savai pašcieņai, miera labad man vajadzēja mātei atvainoties par savu izteikumu un pieņemt, ka atsūtītais zīmējums ir viņas dēla, nevis profesionāla interjerista zīmējums. Nožēlojami, bet tā skolotājiem pazemoties un piekāpties nākas diezgan bieži.

Jutos, it kā būtu apmētāta ar dubļiem. Stresa dēļ mājās sastrīdējos arī ar saviem bērniem.