|
Mans “Bezgalīgais stāsts” Baisais un neaptveramais Nekas šodien mani ievilka arvien lielākā tukšumā. Gluži kā filmā “Bezgalīgais stāsts”. Nespēju sevi piespiest ne ēst, ne arī kaut ko jēdzīgu izdarīt. Lielāko dienas daļu pavadīju gultā. Pat miegs nenāca.
Skats no filmas “Bezgalīgais stāsts” (1984.), kurā drosmīgais Otrejs sarunājas ar Gmorku. Citāts no filmas: “Cilvēki zaudē cerības un aizmirst savus sapņus. Tad tukšums pieņemas spēkā. Tas līdzīgs izmisumam, kas iznīcina pasauli…” |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |