Operas vakars

1. novērojums.  Pirms dažiem gadiem nolēmu, ka pirms Ziemassvētkiem nekad neapmeklēšu tirdzniecības centrus lielo sastrēgumu dēļ. Šodien sapratu, ka lielu svētku laikā turpmāk neapmeklēšu arī teātrus. Dēļ “Staro Rīga 2016” pasākuma gandrīz nokavēju operu, kaut Rīgas centrā biju iebraukusi vairāk kā stundu pirms izrādes.

2. novērojums.  Sēdēju partera 1. rindā un pirms izrādes pētīju mūziķus bedrē. Darba kolēģes meita vairāk kā 10 gadus spēlēja fagotu simfoniskajā orķestrī, izbraukāja pasauli, ieguva maģistra grādu mūzikā, bet tagad ir laimīga, cepot “Rimi” maizītes. Dažreiz mēs esam gatavi uz kardinālām pārmaiņām kaut kādu mums vien zināmu iemeslu dēļ. Un ir pilnīgi vienalga, ko apkārtējie par to domā.

3. novērojums.  Pirms 4 vai 5 gadiem mūsu skolā mācījās puisis ar ļoti skaistu balsi un aktiera talantu. Pēc vienas uzstāšanās reizes teicu, ka viņš iederētos uz operas skatuves. Puisis atbildēja, ka esot citi plāni – mācīsies par karavīru. Pēc gada šo puisi satiku un apvaicājos, kā karavīram klājas. Esot sapratis, ka šī profesija nav priekš viņa un iestājies Mūzikas akadēmijā uz operas solistiem. Šodien viņu redzēju uz skatuves operas “Vīlas” korī. Biju ārkārtīgi priecīga! (Izrādes "Vīlas. Džanni Skiki" vērtējumu skatīt šeit.)