Kurš uzvarēs - izglītības ministrs vai skolēni?

Uzsākot darbu jaunā amatā, katrs vēlas ieviest novitātes, jo tādā gadījumā apkārtējie redzētu, cik jauniņais ir darbīgs. Nu jau otrais izglītības ministrs (abi vīrieši) izsaka nepieciešamību pagarināt mācību gadu par 2-ām nedēļām. Arguments pavisam triviāls - tā tiks atvieglota skolēna noslogotā ikdiena. Pilnīgas muļķības. Ja mācību saraksts tiktu papildināts vēl ar vienu (trešo) sporta stundu nedēļā, tad gada laikā tas sastādītu 37 sporta stundas. Vienā nedēļā atkarībā no skolēnu vecuma ir 22 - 36 mācību stundas. Tas nozīmē, ka pievienojot kaut vai tikai 1 sporta stundu, ikdienas mācību slodze paliks tāda pati kā iepriekš, bet uz sporta rēķina tiks pagarināts mācību gads aptuveni par 2-ām nedēļām.

Manuprāt, skolēni nogurst ne tik daudz no mācību procesa, kā no Latvijas laikapstākļiem. Tumšākajā un vēsākajā laika posmā no novembra līdz martam, lielākā dienas daļa tiek pavadīta telpās (bieži vien slikti vēdinātās). Arī rudens, ziemas un pavasara brīvdienās reti gadās labi laikapstākļi.  

Ja mācību iestāde atrodas tālu no skolēna dzīvesvietas, viņu nogurdina sabiedriskajā transportā pavadītais ceļš uz un no skolas. Daudziem tas aizņem pat vairāk kā divas stundas dienā, jo nav jau kā izglītības ministram – iesēdies darba mašīnā, kas gaida pie ārdurvīm, un šoferis aizved uz mājām. Skolēnam transports bieži vien (aukstumā un lietū) jāgaida pat ilgāk par pusstundu.

Ja vecāki vēlas, lai bērns dzīvē kaut ko sasniegtu, pēc skolas tiek apmeklētas mākslas, mūzikas un sporta nodarbības, kā arī dažādi pulciņi. Protams, ka arī tas paņem skolēna spēku.

Vēl skolēnu nogurdina ilgstošā un bezjēdzīgā nīkšana pie televizora, datora vai mobilā telefona. Pie tam šīs nodarbes lielākoties nav saistītas ar mācībām.

Bet vissmagākais mācību procesa posms ir laiks no janvāra līdz marta vidum. Ne tikai tāpēc, ka skolēnam bez apstājas jānomācās (jānorukā) 10 nedēļas pēc kārtas, bet tāpēc, ka šis laiks ir pārsātināts ar priekšmetu olimpiādēm, konkursiem, skatēm un projektu aizstāvēšanām. Pie tam janvāris un februāris ir gripas mēneši. Protams, ka visvairāk no tā visa cieš gudrākie un aktīvākie bērni, jo pēc iepriekš minētajiem pasākumiem un pēc slimošanas, vairāku nedēļu garumā nākas palikt pēc stundām, lai konsultācijās uzrakstītu nokavētos pārbaudes darbus. Pēc šīm saspringtajām 10 nedēļām skolēnam tiek piešķirta tikai 1 brīvlaika nedēļa, kuras laikā grūti uzkrāt spēkus turpmākajām 7-ām darba nedēļām. Tāpēc uzskatu, ka bērniem jāizbauda garās vasaras brīvdienas, jo saule, vitamīni, ūdens peldes, atpūta un svaigais gaiss dod spēku jaunam mācību gada MARATONAM, jo tieši tā arī skolēns visu gadu jūtas – kā maratona skrējējs.

Iesaku labāk ministram pārdomāt 9.-to un 12.-to klašu eksāmena laiku. Tas varēja sākties no 1. jūnija, kad mācību process visām pārējām klašu grupām ir jau beidzies. Šobrīd skolās viss mācību darbs sakarā ar eksāmeniem ir izpurgāts jau no maija vidus. Ja eksāmeni sāktos jūnijā, tad skolā valdītu pilnīgs klusums, un netiktu traucēta eksāmenu norise.