Gaidāmdiena

No rīta pamodos ar domu, ka jābrauc labot mašīna. Iepriekš sarunātais pieņemšanas laiks tika pārcelts uz pēcpusdienu. Gaidīju. Pēc tam laiks tika pārcelts uz vakarpusi. Gaidīju. Kad beidzot aizbraucu uz servisu, bija pazudusi elektrība. Gaidīju, bet tomēr savu kārtu nesagaidīju. Rīt jāsāk visa gaidīšanas epopeja no gala.

Simfonija Ogres pilsētas svētkos

Vakars mani pārsteidza ar īpatnēju skaņu savirknējumu, kas kā izrādās, šobrīd atrodas pasaules jaunākās mūzikas topā. Kā teica diriģents Valdis Butāns, ekspresijas ziņā Skota Makalistera skaņdarbs “Merkūrijs uz Mēness” pielīdzināms Edvarda Munka gleznai “Kliedziens”. Nu ko lai saka? Bija savdabīgi, bet, manuprāt, vismazāk šobrīd nomākto latviešu tautu vajadzētu piebarot ar kaut ko tik neparedzamu, svārstīgu, depresīvu un ausīm ne tik tīkamu. Lai gan Jānim Šipkēvicam (junioram) balss bija lieliska. Un bija prieks uz skatuves redzēt arī savu bijušo skolnieku Matīsu Čudaru, kas šobrīd skaitās viens no populārākajiem jaunajiem ģitāristiem.