Vecāku pieskatītāja

Naktī, esot vecāku mājās, nespēju aizmigt. Ne tamdēļ, ka neierasta guļvieta, bet gan tāpēc, ka tēvs naktī astoņas reizes cēlās augšā. Man viņam bija jāpalīdz izkāpt no gultas, bet pēc tam – apgulties. Guļus pozā viņš pats nespēj ne pagriezties, ne apsegties. Tagad sapratu, ko nozīmēja mammas žēlošanās, ka pēdējā laikā viņa nevar pa nakti kārtīgi izgulēties. Man ir tik ārkārtīgi žēl savus vecākus. Īpaši tēvu, kam nākas tā mocīties. Parkinsons padarījis viņu galīgi stīvu un nevarīgu.

Tāda neizgulējusies agri no rīta izņēmu mammu no Rīgas slimnīcas, un pēc tam pulksten 9-os paspēju vēl uz skolas sapulci.

Garais pārbrauciens

Dēls ar draugiem uz četrām dienām brauc uz Poliju (galvenais mērķis – atrakciju parks). Paredzēts, ka pusi ceļa viņš vadīs mašīnu. Pirms brauciena teicu, ka viņam nav pieredzes braukt pie stūres tik garus ceļa gabalus, jo tas nav tāpat, kā nobraukt ar pārtraukumiem 50-100 kilometrus dienā.

Vēlu vakarā dēls tēvam atrakstījis (man gan neatzinās), ka esot ļoti piekusis.