|
Nostaļģija Neatminos, kad pēdējo reizi mājās biju nakšņojusi viena pati. Vientulība uzdzina skumjas. Atcerējos laikus, kad bērni bija vēl mazi, un visās ģimenes aktivitātēs piedalījās arī oma un opis. Ik pa laikam raudāju. Tik sāpīgi redzēt, kā opis (mans tēvs) mokās un izdziest, cīnoties ar Parkinsona slimības radīto bezspēcību. Laiks, kad būs palikušas vien atmiņas, neizbēgami pietuvojas. Apziņa, ka jebkurā mirklī varu zaudēt savus vecākus, šobrīd sāpina visvairāk. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
