Nekur un nekad speciāli neesmu mācījusies matu griešanas mākslu. Tas sanāca kaut kā pats no sevis. Pirmo reizi iemēģināju roku augstskolas laikā, kad vasaras mēnešos strādāju studentu vienībā. Toreiz kā izmēģinājuma trusīši pieteicās puiši. Gadījās visādi – gan labāk izdevušies griezumi, gan tādi, kuru dēļ turpmākās nedēļas nācās staigāt cepurē. Vēlāk piešāvos. Matus griežu vēl joprojām. Vīrs frizētavu nav apmeklējis vairāk kā 20 gadus. Arī dēls nekad nav sēdējis īsta friziera krēslā. Meita gan vienreiz pamēģināja, un ar to visi prieki beidzās, jo pēc friziera apmeklējuma man nācās pielabot viņas jauno griezumu.

Matu griešana mūsu mājās, varētu teikt, ka ir pat interesants pasākums, jo frizējamais, kamēr es griežu matus, skatās televizoru, planšeti vai telefonu.