Kā Suņa Boba cepa tortes

24.06.2014.

Tēma: E-GRĀMATAS Stāstiņi un pasakas

5. Suņa Boba devās uz veikalu, kurā pēdējo reizi bija tad, kad pats tika pārdots.

„Cik te daudz mantu!” pārsteigts iesaucās Suņa Boba. „Bet kur ir benzīns un ūdenszāles?”

Beigu beigās viņam kaut kā izdevās visu nepieciešamo nopirkt.

 

 

6. Kad Suņa Boba pirkumu atnesa mājās, viņš uzreiz ķērās pie cepšanas.

Diezcik neveicās, taču Suņa Boba par to neskuma.

„Tas nekas. Pirmajā reizē tā var gadīties,” viņš sevi mierināja.

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Nelielā grāmatiņa, kuras patiesais nosaukums „Suņa Boba”, tika izgatavota 2006. gada vasarā. Tā teksta un ilustrāciju autore ir mana meita. Toreiz viņa bija septiņus gadus veca un šo grāmatiņu gatavoja brālim kā dāvanu četru gadu jubilejā. Izlasot meitas sacerējumu, mani fascinēja pēdējais teikums - "... galvenais ir process nevis rezultāts".

 

Suņa Boba ir reāls personāžs. Lai arī tas šķiet dīvaini, šī rotaļlieta mūsmājās tiek uzskatīta par piekto ģimenes locekli. Viss sākās tā. 2002. gada vārdadienā meitai uzdāvināju rotaļu sunīti. Tajā laikā viņa fanoja par kaķiem, tāpēc ar sunīti nespēlējās. Kad piedzima brālis, meita bez žēluma sunīti atdeva viņam. Ar Suņa Boba lielo dupsi tika atbalstīts knupis, lai tas nekristu laukā no brāļa mutes. Kopš tā laika Suņa Boba vienmēr atradās brāļa gultā. Kaut arī rotaļu sunītis ir vairākkārtīgi lāpīts un izcietis pat divas smagas kakla saīsināšanas operācijas, neviena cita dēla rotaļlieta vairāk kā desmit gadu garumā nav spējusi pārtrumpot Suņu Bobu.