Ticējums vai neticējums

Ticējums vēsta - “Ja Jāņos līst lietus, tad būs slapja vasara.” Ceru, ka ticējums, tāpat kā daudzas lietas gadu gaitā, noveco. Iesaku to atjaunināt – “Neskatoties uz to, kādi laikapstākļi ir Jāņos, vasara tik un tā būs saulaina un sausa.” 

 

Pirmās gailenes un pirmās meža zemenes

Lai arī brīžiem nedaudz līņāja, tik un tā abi ar vīru gājām pastaigāties pa mežu. Taciņas malā vīrs pamanīja mazus dzeltenus pintiķīšus. Urā! Pirmās gailenes. Pagājušajā gadā gan bija rekords - pirmās gailenes atradām 14. jūnijā. Salasījām apmēram pussaujiņu. Tā kā nebija plānots iet sēņot, groziņa līdzi nebija. Gailenes tika sabērtas mana lietusmēteļa kapucī.

Mežā atradām arī zemenes. Lai aiznestu tās uz mājām bērniem, savēru uz smilgas. Gluži kā bērnībā.

Kapucī gailenes, bet rokā smilga ar zemenēm. Tādā paskatā es atgriezos no meža pastaigas. Mājās no saldētavas izņēmām pēdējo pagājušā gada baraviku porciju un kopā ar gailenēm pagatavojām sautējumu.

 

Smaržīgā naktsvijole

Kādā ēnainā meža placītī vēl nebija novītusi smaržīgā naktsvijole. Tā ir orhideju dzimtas suga, kas ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā.

 

Lipīgā košļene

Pēc pastaigas abi ar vīru nedaudz piekusām, tāpēc nolēmām atpūsties. Lai iemiegot nenorītu košļeni, es to pielipināju pie iPad, ko vīrs bija nolicis sev līdzās uz gultas. Tik ļoti nāca miegs, ka bija slinkums iet līdz atkritumu kastei. Protams, ka abi iemigām. Mūs pamodināja meitas skaļā rosīšanās, jo pa logu bija redzama skaista varavīksne. Protams, ka man tā arī bija jāredz, tāpēc izlīdu no gultas. Par košļeni aizmirsu...

Pēc kāda laiciņa no guļamistabas atskanēja neapmierināta vīra balss. Nezinu kādā veidā, bet košļene bija iepinusies viņa kāju spalvās. Laukā dabūt bija bezcerīgi. Vienīgais – nogriežot spalvas kopā ar visu košļeni. Tagad uz vienas vīra kājas ir bezspalvu pleķītis.