Dabas daba

Vakar, kad braucu ar riteni pa mežu un apstājos, lai paskatītos uz lēkājošu vāveri, tiku steidzināta. Toties šodien manējie Līgatnes mežā vairākas minūtes stāvēja pie vāveres krātiņa, mēģinādami tajā saskatīt iemītnieci. Nesaprotu, ar ko nebrīvē esošais dzīvnieks ir interesantāks par to, kas atrodas brīvībā?

Staigājot pa Līgatnes dabas takām sapratu, ka mūsu mežā man patīk labāk. Tur es eju, kur pati vēlos, un ieraudzītais dzīvnieks, putns vai retais augs man vienmēr ir kā pārsteigums. Negribu uz dabu lūkoties caur maziem žoga kvadrātiņiem. Vēlos pati saplūst ar dabu.

Priežu čiekuru sīrups

Līgatnē pie pagrabu alām kāda sieviete pārdeva pašas gatavotu priežu čiekuru sīrupu. Kas to būtu domājis, ka čiekurus iespējams ēst. Ļoti saldā garša mijas ar rūgtumiņu.