Citreiz arī pārlieku lielā tīrība var būt kaitīga

Visu nakti nevarēju aizmigt, jo pacietības mērs pilns. Vairāku mēnešu garumā apakšējie kaimiņi mūs diendienā indēja ar kaut kādu salkanu smaržu tā, ka nebija iespējams atvērt vaļā logus. Pat vasaras karstumā, kad nedēļām ilgi naktī temperatūra turējās ap +30⁰C, nācās gulēt pie aizvērtiem logiem. Trīs reizes bijām ar viņiem runājuši, taču kaimiņi uzstāja, ka nav vainīgi un nekādus gaisa atsvaidzinātājus nelieto. Aizgāja mūs pat nosūdzēt mājas vecākajai, un mums viņiem miera labad vajadzēja atvainoties. Kāds tas bija pazemojums – mums jāatvainojas, kaut mēs esam cietušie.

Nolēmu cīnīties par savas ģimenes veselību. Galu galā meitai pēdējo divu mēnešu laikā trīs reizes problēmas ar kaklu, un klepus moka jau mēnesi, dēlam šovasar vairākus mēnešus no alerģijas bija iekaisušas sarkanas acis, bet vīram sākušās problēmas ar plaušām.

Droši vien tas izskatījās dīvaini, bet vakar 6-os no rīta, kad visi daudzīvokļu nama iedzīvotāji vēl gulēja, ložņāju gar kaimiņu 1. stāva balkonu ostīdama, vai tiešām tā salkanā smaka nāk no viņiem. Protams.

Šodien palaimējās kāpņu telpā gadīties mirklī, kad kaimiņi atgriezās no veikala un iegāja savā dzīvoklī. Pazīstamā smarža piepildīja visu kāpņu telpu. Nolēmu šo izdevīgo mirkli izmantot un piezvanīju pie viņu durvīm. Pateicu, ka tā smarža, kas šobrīd ir viņu dzīvoklī, ir tieši tā, kuras dēļ mēs mokāmies visu vasaru. Kaimiņi sākumā izturējās pret mani skarbi, bet vēlāk mēs tomēr atklājām vaininieku. Tie bija veļas mīkstinātāji “Lenor” un “Persil”, kas tika lietoti krietni vien bagātīgāk, nekā to paredz instrukcija. Un, ja kaimiņiem šī smarža šķita patīkama, tad mums - alerģiskajiem - pretīgi salkana un kodīga.

Toties prieks, ka beigās nonācām pie kopsaucēja. Kaimiņi vairs nelietos šo ķīmiju.

Vakarā beidzot varējām atvērt balkona durvis un kārtīgi uzelpot svaigu gaisu.